Jau izsenis ļaudis zināja, ka viss nepieciešamais ir dabā – izej tik laukā un paņem. Un, ejot pastaigā, paskaties, kas tev ir apkārt – lai gan vēl skaitās ziema, bet zaļuma taču arī netrūkst!
Zaļu ņēmu, zaļu devu,
Zaļu man vajadzēja,
Lai manīm zaļas dienas,
Uz saulīti pagaidot.
Zaļais medus – kas tas ir? Tas ir gan salds un aromātisks, gan arī dziedinošs našķis. Samaļam skujas (kadiķi, egli, priedi) gaļas mašīnā un pievienojam mīkstu medu, visu labi sajaucam, un – kas par gardumu! Var ēst ar karoti tāpat vai uzlikt uz īstas rupjmaizes, tas ir fantastisks vitamīnu avots.
Karstais skuju dzēriens – kad maļam skujeņus zaļajam medum, tad kādu šķipsnu no katra varam iemest krūzē un apliet ar karstu ūdeni. Ļaujam ievilkties un dzeram. Var pievienot pēc tam arī medutiņu vai egļu sīrupu, ko gatavojam no samaltām egļu skujām un vārām kā parastu sīrupu. Kad padzisis, izkāšam, lai ir tīrs, un gatavs! Garšīgs arī kā limonāde, kam var pievienot citrona šķēlīti.
Aveņu kaulu tēja – salaužam avenāju kaulus, liekam katliņā ar ūdeni, uzkarsējam līdz pirmajam burbulim un atstājam uz pusstundu ievilkties, kaut turpat uz plīts malas. Būs garda un pēc vasaras smaržojoša tēja skaistā krāsā.
Karstu ņēmu, karstu devu,
Karstu man vajadzēja,
Lai manī karsta diena,
Karsta sirde azotē.
Ja ir gadījies vējā apraut vaigus vai lūpas, paārstēšanai varam pagatavot skuju ziedīti: ņemam auksti spiestu eļļu, ielejam katliņā un katliņu ūdens peldē karsējam, pievienojam samaltas skujas un ik pa brīdim apmaisām, turam apmēram 30–50 grādus vislabāk ap 40 pāris stundas. Tad to noturam pāris dienas siltumā vai nu uz plīts malas, vai pie radiatoriem – kā nu katram iespējams. Tad ņeman šo novilkumu, pievienojam egļu sveķus, bišu vasku (10/15%) no eļļas svara. Var pievienot kumelīšu vai kliņģerīšu ziedus, ko saberž piestā un pulverīti izsijā. Var izmantot arī kādus rūgtos augus – vērmeli vai pelašķi pulveri. Šādi var mīlstināt arī sausos papēžus.
Gan jau, gatavot skujeņus, kaut kas palika pāri. Atlikumus aplejam ar karstu ūdeni, pievienojam klāt kādu sauju sāls un izkarsējam kājas – tas noņems nogurumu visam ķermenim. Ja ir klepus, tad varam arī sinepju pulveri pievienot.
Izkāstos skuju un ziedu biezumus, kas palika no ziedes gatavošanas, sajaucam ar izsijātu sāli, un būs mums skrubītis, ko varam izmantot pirtiņā vai arī vannojoties.
Un, lai mājās nebūtu baciļu, neiezagtos rūgtas domas, izkvēpinam ar kadiķu kvēpeklīti! Pa vidu varam ietīt arī vērmeli vai vībotni, notinam ar diegu un caur linu drānu izrullējam, lai kvēpeklītis ir blīvāks un labāk kūp. Tad nu atliek tik izstaigāt telpas. Lai veseli!
Sīkāk par to, kā tepat apkārt dabā atrodamo izmantot savas veselības uzlabošanai, Modrīti Martu varēs iztaujāt Veselības prakšu un seno zināšanu festivālā "Spīdolas salidojums", kas maijā notiks Cēsīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
