sieviete depresija stress nogurums
Foto: Shutterstock

Bērni – tā ir liela laime. Tiesa, šīs laimes ietekmē dažreiz rodas nervu tiki un trauksmes lēkmes. Tatjana Boldireva ir tāda pati mamma, kā daudzas citas, un viņa ar humoru ir aprakstījusi vienu dienu mātes lomā. Ļoti iespējams, tu saskatīsi līdzības arī ar savu dzīvi.

Šo vienas dienas grafiku publicējis portāls "Adme".

Viena dieniņa mammas lomā:

6.50 – modinu dēlu. Ieslēdzu tējkannu.
6.55 – modinu dēlu. Gatavoju omleti.
7.05 – modinu dēlu, kurš iemidzis tualetē.
7.35 – dēls aizgāja uz skolu. Atgriezās: aizmirsis maiņas apavus. Aizgāja uz skolu.
8.32 – atsūtīja īsziņu: aizmirsis sportam t-kreklu. Lūdz atvest.
9.05 – izgāju ar jaunāko no mājas. Pastaiga no rīta ir ļoti ieteicama. Īpaši mīnus 19 grādos. Aiznesu t-kreklu.
12.35 – piezvanīju dēlam, lai pateiktu, lai pēc skolas nekavējas. Uz ielas ir mīnus 18 grādi. Uz treniņiem jādodas ap pulksten 14. Neceļ.
12.40 – zvanu dēlam...
13.10 – apģērbju mazo. Ejam meklēt. Pastaigāties taču ir ieteicams. Īpaši mīnus 18 grādos. Ā, to jau es teicu.
13.20 – atradām pie skolas: vizinājās no kalniņa. Iejutās ledus cilvēka ādā, piedzīvoja laimi. Sev apsolīju, ka neaurošu. Solījumu neizpildīju.
13.30 – mājās. Izrādās, ka treniņš pārcelts uz pulksten 15, nesaprata pretenzijas.
13.50 uz jautājumu par atzīmēm – iepriecināja ar teicamām atzīmēm angļu valodā un sportā.
14 – elektroniskajā dienasgrāmatā atklāju, ka atzīme par kontroldarbu angļu valodā no nesekmīgas ir izlabota uz "teicami". Izrādīja nožēlu. Negribējis mammu satraukt. Bijis pārliecināts. Dzēru baldriānus. Piedzīvoju izmisumu un skumjas.
14.30 iedevu naudu braucienam, telefonam, pirkstaiņiem (cimdi pazaudēti jau divas reizes), pavadīju uz treniņu.
Foto: Shutterstock

17.30 – ar vīru un mazo bērnu pa veikaliem. Zvanīju vecākajam uz mobilo – nav pieejams. Zvanīju uz mājas telefonu – neceļ. Un tā sešas reizes. Piedzīvoju trauksmi. Velns, parāvis!
18.10 – atbraucām mājās, atradām autostāvvietā: gandrīz sniegavīrs. Pazaudējis atslēgas. Telefons izlādējies. Piedzīvoju atvieglojumu un vēlmi nogalināt. Taču vairāk atvieglojumu...
18.30 – uzzināju, ka plastmasas hanteļu korpusā iebērtas smiltis. Zinātkārais dēls izrādīja nožēlu. Bet ne ļoti pārliecinoši. Putekļusūcējs – gaiši bēšais ar garo snuķi...
19 – 21 – gatavojām mājasdarbus. Bez komentāriem. Kaut kad uzrakstīšu atsevišķi.
21.10 – dedzināja tualetes papīru, pakausēja poda "brilli". Noliedza. Neapgāžamu pierādījumu rezultātā padevās. Nožēlu neizrādīja. Zaudēju spēju just emocijas. Iedevu vīram baldriānus.
22 – aizgāja gulēt. Pirms miega negāju noskūpstīt. Es arī esmu cilvēks, man arī ir tiesības apvainoties.
22.03 – gāju noskūpstīt pirms miega. Es taču esmu māte. Man nav tiesību apvainoties.
22.30 – atnāca pateikt, ka uz rītdienu mūzikā ir uzdots par romanci.
23 – vārds romance nācis no Spānijas. Spānijā tā sauca melodisku dzejoli, kas tika komponēts...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!