Nodibinājums "Centrs Dardedze" uzsāk sociālu kampaņu "Par vērīgiem vecākiem. Pamani, kad esi vajadzīgs!" Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiem faktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot jauno tehnoloģiju un interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai.
"Bērniem pieaugot, vecāki viņiem velta arvien mazāk laika un nedalītas uzmanības. Nereti sarunas paliek "kā iet", sekmju pieskatīšanas un kontroles līmenī. Starp pusaudžiem un vecākiem veidojas komunikācijas plaisa. Pusaudzis jūtas nesaprasts un nepieņemts, un tas rada dažādus vardarbības riskus bērnu dzīvē – gan interneta vidē, gan attiecībās reālajā vidē," skaidro "Centrs Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma.
Interneta manipulācijas veicēji par saviem upuriem galvenokārt izvēlas bērnus, kuriem nepieciešama uzmanība, uzslava, savas vērtības apliecināšana. Šķietamais atbalsts, ko bērnam sniedz pāridarītājs, bieži vien kļūst par mehānismu, uz kuru balstoties, bērns tiek iesaistīts bīstamās attiecībās.
2017. gadā 43 pasaules valstīs, tostarp, Latvijā, ir saņemti 87 930 ziņojumi par internetā pieejamiem nelegāliem materiāliem, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana. Vairums – 79 procentos materiālu redzamie bērni nebija sasnieguši pubertāti un viņu vecums bija no trīs līdz 13 gadiem.
Latvijas Drošāka interneta centrs ir starptautiskās INHOPE asociācijas biedrs, un 2017. gadā Drossinternets.lv ziņojumu līnijā par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā saņemti 164 ziņojumi. Tas ir 35 procenti no kopējā saņemtā ziņojumu skaita. Gandrīz puse – 74 ziņojumi – bija par bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu saturu vietnēs, kas tika uzturētas uz serveriem Latvijā.
"Vecākiem kļūst arvien grūtāk saprasties ar saviem bērniem pusaudžu vecumā, veltīt viņiem nedalītu uzmanību, turklāt saasinās viedoklis par neatkarību, brīvību, pusaudžu pašnoteikšanos un iespēju pieņemt lēmumus pastāvīgi. Sarunas aizņemtības un emociju dēļ nereti nenotiek vai arī ir virspusējas. Vecāki uzskata, ka pusaudži sāk neklausīt un protestē "protesta pēc", savukārt pusaudži jūtas nesaprasti, jo paši vēl mēģina izprast sevi un vienlaikus gaida vecāku atbalstu," skaidro Daina Dziļuma. "Bērni, kuru vecāki atrod laiku sarunai, vēro bērna uzvedību, prot pamanīt bērna vajadzības un prasmīgi nāk tām pretī, daudz mazākā mērā ir pakļauti manipulācijas riskam, tostarp arī internetā," atklāj Dziļuma.
Kā pasargāt bērnu no nevēlamas informācijas un aktivitātēm internetā, lasi šajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
