Visvairāk mēs, vecāki, baidāmies no tā, ka bērni iemantos mūsu sliktās īpašības – bailes, pašapziņas trūkumu un citas lietas. "Tas ir baigi satraucoši un ļoti bailīgi, redzēt savā bērnā sevi daudzus gadus atpakaļ - savas bailes, savas šaubas un savu nespēju līdz galam noticēt sev, ka viss sanāks," atzīst divu meiteņu mamma Inga. Šobrīd viņas vecākā meita Grēta ir pārejas posmā, kad mazajai meitenei kļūst svarīgi, ko par viņu domā citi. Kā palīdzēt meitai celt pašapziņu un noticēt saviem spēkiem?
"Viena ģimene, divas māsas, vieni vecāki, vienāda audzināšana abām un pilnīgi citāda situācijas uztvere. Kā tas nākas, ka viens bērns jau piedzimst ar pārliecību par sevi, savu varēšanu un spējām, bet otram šī pārliecība un pašapziņa ir krietni mazākās devās?" šos jautājumus savā bloga "Le Petit Pot" uzdod Grētas un Florences mamma. Šobrīd viņas vecākā meita Grēta ir pārejas posmā, kad mazajai meitenei kļūst svarīgi, ko par viņu domā citi. Kā palīdzēt meitai celt pašapziņu un noticēt saviem spēkiem? Inga dalās ar savām pārdomām par pašapziņu, kura, kā viņa pati raksta, pašai vienmēr ir trūkusi, kā arī skaidro tās nepieciešamību.
"Pavisam parasta ikdienas ainiņa no dzīves mājās. Meitenes no rīta ģērbjas un tā kā ir brīvlaiks, tad gan apģērba izvēle, gan tikšana galā ar visu, kas ar to saistīts, ir atstāta pilnīgi viņu pašu ziņā. Sākot no tik svarīgajām apakšbiksēm (kuru izvēles svarīguma pakāpe līdzinās pareizā vadiņa pārgriešanai, detonējot sprāgstvielu, jo rozā ar sirsniņām vai rozā ar pumpiņām, paši saprotat, tā ir svarīga izvēle dienas labvēlīgam iesākumam) un beidzot ar aksesuāriem.
Kad viss pabeigts, viena no meitenēm stāv pie spoguļa, skatās, pēta un tad jautā "Mamm, labi? Tev patīk? Citiem patiku? Var palikt šādi?" un tad otra zibens ātrumā aiztešas pie spoguļa, paskatās un vienā elpas vilcienā izbļauj: "O, vaaaau, man patīk! Smukaaa!". Un vel sevi turpat spogulī sabučo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
