skola, jaunieši, stundas, mācībs
Foto: Shutterstock
Šogad maijā ievēlēsim Eiropas Parlamentu, un vairākiem tūkstošiem jauniešu šīs būs pirmās vēlēšanas mūžā. Jau gadiem jaunieši ir viena no kūtrākajām vēlētāju grupām, lai arī nākotnē tieši viņu dzīves ietekmēs pie urnām izdarītā izvēle. Kā ieinteresēt skolēnus, runājot par politiku, un likt saprast, ka runa ir par pašu nākotni? "Cālis.lv" aplūkoja piemērus gan no Latvijas, gan citām valstīm, kā pasniegt sarežģīto informāciju saprotamā un modernā veidā.

Eiropas Parlaments ir viena no galvenajām Eiropas Savienības (ES) likumdošanas institūcijām. Tā ir vienīgā tieši vēlētā ES iestāde. Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā šogad notiks sestdienā, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.

Eirobarometra veiktā aptauja par vēlēšanu aktivitāti iepriekšējās, 2014. gada, vēlēšanās rāda, ka tajās piedalījās vien 30,24 procenti balstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – tikai 17 procenti. Šī ir problēma visā Eiropā, jo ir valstis, kur uz vēlēšanām neaiziet pat 10 procenti no balstiesīgajiem jauniešiem. Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā pirmo reizi pie vēlēšanu urnām tiesības doties būs vairāk nekā 93 tūkstošiem jauniešu, kas nesen sasnieguši pilngadību, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati. Savukārt kopumā balsstiesīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 30 gadiem skaits ir vairāk nekā 280 tūkstoši no gandrīz 1,56 miljoniem balstiesīgo.

Eiropas ParlamentsEiropas SavienībaCentrālā vēlēšanu komisijaSkolēnsGrobiņaJelgavaJaunietisPilsonības un migrācijas lietu pārvaldeLasāmgabaliBrexit

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit