Pāris jau 10 gadus dzīvo 19. gadsimtā – bez viedtālruņiem un citiem gadžetiem  (5)

Lēdijas un džentlmeņi, lūk, ģimene, kas joprojām dzīvo Viktorijas laikmetā!

Sāra un Gabriels vēsturi pēta pavisam neparastām metodēm: viņi pilnībā dzīvo 19. gadsimtā, precīzāk laika periodā no 1880. līdz 1890. gadam. Tieši ap šo laiku notika milzu progress, un cilvēku dzīvē masveidā sāka parādīties elektriskās spuldzītes, telefoni un automašīnas.

Pāris vienmēr bijuši gluži apburti ar "vintage" laiku, un kādudien Gabriels savai Sārai dzimšanas dienā uzdāvinājis korseti – precīzi tādu, kādas nēsāja 19. gadsimtā.

Pēc gada laulātie nopirkuši vecu māju, kas celta 1888. gadā, un atrodas Vašingtonas štatā, Porttaunsendas pilsētā. Tā arī pamazāk sākusies viņu pārcelšanās uz pagātni.

Kad viņi ieradušies vecajā mājā, virtuvē bijis ledusskapis, bet to viņi aizstājuši ar kasti, kurā iebērts ledus. Viņu mājā ir elektrība, bet viņi izmanto vecā tipa elektriskās lampiņas – tādas, kādas tās izdomāja Edisons. Vakaros viņi ieslēdz eļļas lampas, bet aukstajā gada laikā izmanto gāzes un petrolejas sildītājus.

Nevienam no pāra nav mobilā telefona, Sārai nav arī autovadītājas apliecības, un abi visur brauc ar velosipēdiem. Sāra brauc ar 1880. gadu trīsriteņu velosipēdu, kas izgatavots pēc tā laika modeļa, savukārt Gabrielam ir pat trīs divriteņi, visi retro stilā.

Pāris ir atteicies no virtuves kombaina, mikroviļņu krāsns, veļas mašīnas un žāvētāja, un nolēmuši visu darīt ar rokām. Dzimšanas dienās viņi viens otram dāvina antikvāras lietas un paši šuj apģērbu, kopējot to oriģinālus. Sāra katru dienu velk korseti, bet visas brilles un pensneja (brilles uz kātiņa) ir īstas, 19. gadsimta darinājumi.

Ap jostasvietu Sāra nēsā senlaicīgu šatlēnu – tas ir aksesuārs tādas kā ķēdītes ar klipsi izskatā, pie kuras piestiprinās dažādi ikdienā noderīgi priekšmeti: miniatūra burtnīciņa, adatu spilventiņš, šķēres, kastīte monētām, sērkociņi, pincete utt. Sāra mazgājas bļodā, izmantojot krūzi sevis apliešanai, bet matus ķemmē ar suku, kurai ir 130 gadu.

Ēst gatavošana šajā ģimenē notiek uz plīts, ko kurina ar malku, kā arī izmanto petrolejas lampu, čuguna vafeļu pannu, mehānisko gaļas maļamo mašīnu, putojamo slotiņu olu sakulšanai.

Arī ēdienu receptes, protams, ir tā laika: Sāra tās atrod 19. gadsimta kulinārijas grāmatās. Arī maizi Sāra cep pati, kā arī kolekcionē senlaiku traukus.

Antikvārajai gultai, ko pāris iegādājās, nebija matrača, un Sāra to pati šuva ar rokām, piepildot ar putnu spalvām.

Savu brīvo laiku pāris vada, pastaigājoties un lasot. Gabriels agrāk bija arhivārs un bibliotekārs, bet tagad viņš strādā velosipēdu veikalā, bet Sāra ir rakstniece. Lasīšana ir viņu iecienītākā nodarbe, un viņi savu laiku velta grāmatu un žurnālu iepazīšanai, kas izdoti 19. gadsimtā, lai vēl vairāk izbaudītu tā laika garu.

Literatūras un pastkaršu kolekcija Sārai arī palīdz darbā. Viņa raksta grāmatas: gan populārzinātniskas (par modi, tā laika morāli un etiķeti), gan arī romānus Viktorijas laikmeta stilā.

Katru rītu Sāra uzvelk mehānisko pulksteni viesistabā un raksta ar tintes pildspalvu. Rakstniece saka, ka dzīvošana Viktorijas laikmeta stilā viņai palīdz savās grāmatās labāk atspoguļot vēsturisko autentiskumu. Piemēram, korsetes nēsāšana ikdienā sniedz priekšstatu par lietām, kuras vienlaikus bija gan ļoti intīmas, gan pārāk parastas, lai tās vispār pieminētu.

Protams, mūsdienu pasaule arīdzan diktē savus noteikumus. Grāmatu izdevēji nepieņem manuskriptus, kas rakstīti ar roku, tāpēc Sāra tos arī nodrukā datorā un ar tā palīdzību arī atvērusi savu lapu feisbukā. Tur viņa stāsta par savām grāmatām un interesantiem faktiem no Viktorijas laikmeta.

Pāris arī konsultē rakstniekus, režisorus, producentus un radio raidījumu vadītājus, kā arī lasa lekcijas un vada ekskursijas un izglītojošus pasākumus.

Pāri mēdz arī visai bieži kritizēt par to, ka viņi no minētā laikmeta ir paņēmuši tikai ārišķīgos atribūtus, un ka šajā cietsirdīgajā laikmetā nav nekā apburoša: audumus kuplajām kleitām un riepas elegantajiem velosipēdiem gatavoja britu kolonijas zemākās kārtas iedzīvotāji, sievietēm nebija balsstiesību, bet tūkstošiem cilvēku mira no tīfa un citām slimībām. Taču Krismaniem ir arī gana daudz atbalstītāju, apbrīnotāju un iedvesmoto, ka viņi ir tik drosmīgi, dzīvojot šādu dzīves stilu.

Sāra un Gabriels saka: "Mūsu mērķis nav precīzi atjaunot pagātni, mēs, kā neviens cits, zinām, ka tas nav iespējams. Mēs neesam aktieri, mēs neizliekamies par citiem cilvēkiem. Mēs cenšamies būt paši un darīt to, kas mums patīk. Tā arī mēs dzīvojam – tā ir īstā izvēles brīvība."