Izdevniecības iesaka 10 grāmatas, ko bērns ar prieku lasītu skolēnu brīvlaikā

Neskaitāmi pētījumi liecina – pasaku lasīšana jau no mazotnes bērnam bagātina valodu, attīsta iztēli un kritisko domāšanu, kā arī spēju tikt galā ar savām emocijām. Tā aizved mazo cilvēku mistiskā tēlu pasaulē, kas palīdz mācīties un saprast pasaules uzbūvi, veidot un uzkrāt zemapziņā pieredzi dzīvei.

Pasakas netiešā veidā caur fantāziju un iztēli ļauj droši paskatīties uz dažādiem dzīves procesiem, tostarp dzīvību un nāvi, māca atšķirt labo un ļauno, viltību un gudrību, ieraudzīt gļēvulību un drošsirdību. Caur pasaku var droši pavērties uz biedējošiem tēliem un ar labo varoņu palīdzību izjust drosmi un gūt panākumus," uzskata centra "Skalbes" psiholoģe Zane Avotiņa.

Alberts Einšteins reiz ir teicis: "Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug inteliģents, lasiet viņam pasakas. Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug vēl inteliģentāks, lasiet viņam vēl vairāk pasaku."

Taču ne visiem bērniem grāmatu lasīšana šķiet aizraujoša nodarbe, sevišķi brīvlaikā, kad vairāk laika gribas pavadīt darot aizraujošas lietas kopā ar draugiem vai dodoties izbraucienos ar ģimeni. Ja vēlies izveidot veselīgu draudzību starp savu atvasi un grāmatām, nekādā gadījumā nespied viņam tās lasīt. Ja tu katru dienu no rīta līdz vakaram liksi bērnam rokas grāmatu un pat "spiedīsi" lasīt, viņš var iespītēties un speciāli nedarīt lūgto.

Lasīšana nekādā gadījumā nedrīkst būt sods. Labāk mēģini pārsteigt bērnu: vari viņam pa pastu īstā aploksnē uz mājām nosūtīt intriģējošus citātus no grāmatām, piedāvāt neparastus izdevumus ar skaistu noformējumu, izdomāt kvestus un "cietos riekstus", kuru atminējumus var atrast grāmatu tekstos.

Tāpat svarīgi ir atcerēties – ja bērns neredz tevi, lasām grāmatu, tad, visticamāk, viņš neizaugs par grāmatmīli. Bērni lielākoties cenšas atdarināt visas pieaugušo darbības. Tas nozīmē, ka arī tev jāatvēl laiks aizņemtajā ritmā, lai paņemtu rokās grāmatu un izlasītu kaut ko jaunu. Iespējams, reizēm palasi arī bērnu grāmatas, lai atvase redzētu, ka šāds saturs var būt interesants gan tev, gan viņam.

Ar šādu piemēru tu parādi bērnam vēl vienu aizraujošu veidu, kā pavadīt brīvo laiku. Ja vēlies, lai atvase patiesi pievērstos grāmatu lasīšanai, atvēli tam laiku vairāk nekā 20 minūtes starp dejošanas vai futbola treniņu – ja bērns to uztvers kā vienu no savām ikdienas aktivitātēm, turpmāk lasīšana sagādās mazāk problēmu.

Liela nozīme ceļā uz bērna mīlestību pret lasīšanu ir arī pareiza grāmatu izvēle. Lasāmvielai jābūt atbilstošai bērna vecumam un balstītai uz viņa interesēm. Ja esi ievērojis, ka tava atvase interesējas par kosmosu, tad izvēlies grāmatas, kas saistītas ar šo tēmu. Savukārt, ja tavai meitai interesē mode vai dzīvnieki, tad dod priekšroku šāda tipa grāmatām.

Portāls "Cālis" kopā ar izdevniecībām "Zvaigzne" un "Pētergailis" izveidojis interesantāko grāmatu top10, kuras ar prieku lasīs skolas vecuma bērni.

Šis ir piedzīvojumiem bagāts stāsts par mūsdienu latviešu tīnīšiem vasaras brīvlaikā. Īstais brīvlaiks sākas tad, kad pilsētnieks Aivis nonāk laukos un sadraudzējas ar lauku puisi Renāru. Zēni nav nekādi mazie bērni, tādēļ arī piedzīvojumi viņiem gadās visai nopietni, pārgalvīgi un pat bīstami. Kad komandai pievienojas veiklā un simpātiskā meitene Edīte, trijotne atļaujas īstenot vēl drosmīgākus plānus, un gadās, ka viens otrs labi domāts plāns netīšām pārvēršas blēņās. Grāmata paredzēta bērniem no 9 gadu vecuma.

Kā raksta "Amazone", šis ir visaizraujošākais romāns visā klanu kaķu piedzīvojumu grāmatu sērijā. Un tas arī māca, cik svarīgi ir domāt un rūpēties par citiem. Ja esi kaķmīlis un piedzīvojumu kārotājs, bet vēl neesi lasījis "Klanu kaķus", sāc ar pirmo – "Brīvībā".

Tas ir dzejoļu krājums bērniem, kas pauž gaišas un pavasarīgas noskaņas, bet nevairās arī no skumīgām intonācijām, jo dzīve ir plašāka par jūru, kas elpo, šņāc un krāc, un reizēm iziet no krastiem. Dažkārt diena iet atpakaļgaitā – kad skolā nav veicies. Tomēr pārsvarā nakts sapņo par gaišu rītu un zemeņu smaržu, slota kā ota istabu zīmē tīru, un brāļi mājupceļā tik priecīgi sarunājas, ka ziemai atkūst sirds. Grāmatu papildina Antras Auziņas-Bajāres bērnišķi draiskās ilustrācijas.

Džordžs un Herolds iet piektajā klasē un ir kļuvuši vecāki un gudrāki. Viņiem ir jauna skolotāja, starp citu diezgan forša, izņemot vienu štelli. Viņa liek lasīt obligāto literatūru. Šomēnes bija jāizlasa "Stāsts par divām pilsētām". Grāmata izrādījās diezgan laba un dziļa. Tā iedvesmoja Džordžu un Heroldu radīt jaunu Dogmena grafisko romānu.

Dzejas krājums bērniem par skolēnu sapņiem, bēdām un cerībām. Katrs dzejolis ir nosaukts kāda bērna vārdā – viņš vai viņa ir tā autors – un tajā izteikta šī bērna vēlēšanās. Piemēram, Alise ilgojas, lai suņiem būtu savs suņu Dievs, savukārt Nils grib milzu baseinu, pilnu ar kolu. Autore lasītājam piedāvā gan reālistiskas, visai ierastas vēlmes, piemēram, kļūt slavenam, piedzīvot, lai skolotāji neuzdod mājas darbus vai kontroldarba dienā neierodas klasē, gulēt tik, cik gribas, gan neparastākas fantāzijas, piemēram, pāriet no šī laika citā vai pagaršot putna pienu. Un ir arī tādas vēlēšanās, kuras šķietami nav nereālas, bet par kuru piepildīšanos sirds dziļumos bērns nejūtas drošs: lai mamma vienmēr jūtas laimīga, lai tētis vairs nedzer, lai vecāki neizšķiras. Māka izteikt bērnišķīgu, pat naivu vēlmi (kā mušai staigāt pa griestiem vai dzīvot arbūzā) – tieši tas bērnu šķir no pareizā, apzinīgā pieaugušā.

Triloģijā ir iekļautas šādas grāmatas – "Melnais akmens", "Bēgšana no čūsku valstības" un "Asinis uz dzintara". Aivara Kļavas triloģija jau guvusi gan jauniešu, gan kritiķu atzinību. Tas ir spilgts, vēsturisks piedzīvojumu romāns, kura darbība paralēli notiek divos laikos: mūsdienās un sirmā senatnē, kad pusaudži piedalījās kaujās, pieņēma svarīgus lēmumus un dzīvoja aizraujošu, kaut arī bīstamu dzīvi. Paredzēta bērniem no 11 gadu vecuma.

Stāsts vēsta par kādu ģimeni, kurā mammas meli meitai ved pie citiem meliem, attālinot vienu no otras. Katru reizi, kad Rozija vaicā mammai, kur pazudis tētis, tā smagi nopūšas un atbild, ka tētis ir devies uz tālu zemi un nevar ar viņām sazināties. Meli ģimenē Rozijai kopā ar draugu Musu un kaimiņieni Hēmelreiku liek meklēt patiesību par tēva prombūtni. Vēl vairāk, Musa palīdz Rozijai atšķetināt tēva pazušanas iemeslu, dodoties viņai līdzi arī uz cietumu satikt tēvu. Musa ir īsts draugs, varonīgi klusējot par Rozijas atklājumiem, jo mamma turpina stāstīt, ka tētis ir aizbraucis uz ārzemēm. Autors uz šo situāciju mēģina raudzīties ar bērna acīm – godīgi, bez samākslotības un tieši, piešķirot grāmatai spilgtu savdabību un realitātes auru. Grāmatu papildina mākslinieces Judītes Fanistendālas komiksu attēli.

Ciematā ir ieradusies jauna meitene, un Elnem viņa ļoti patīk. Zēns ir izdomājis plānu: ja aizņemsies ciema priekšsēdētāja slaveno vistu un pēc tam izliksies, ka ir to atradis, tad par viņu uzrakstīs avīzē un jaunajai meitenei viņš iepatiksies. Bet viss neizdodas kā iecerēts, un Elnem ir nepieciešama supervaroņu Melnes, Brūnes un Zillas pasīdzība. "Melne" ir otrā grāmata sērijā par draugu Elnes un Rūnes piedzīvojumiem. Pirmā norvēģu rakstnieka grāmata "Brūne" arī ir pieeja mazajiem lasītājiem.

Šis ir dzīvīgs un interesants romāns par lietuviešu jauniešiem, kas cenšas izdzīvot izsūtījumā Sibīrijā. Briesmas, bads, sāpes, bet arī cerība, draudzība un mīlestība. Marta beigās sāks rādīt arī filmu "Pelni sniegā", kas uzņemta pēc romāna motīviem.

Grāmatas sižets vēsta par Lukrēciju Kateri, kura slepenā džungļu laboratorijā perina katastrofālus pasaules pārņemšanas plānus. Ja Dārkam, Virdžīnijai un Bertoldam neizdosies tos apturēt, viņa sapulcēs milzīgu Frankenšteina vaboļu armiju, un pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk. Cilvēce ir briesmās. Nākotne atkarīga no trim bērniem un vabolēm. Šī ir noslēdzošā grāmata triloģijas sērijā, kurā vēl ir atrodamas tādas grāmatas kā "Vaboļpuika", "Vaboļu karaliene".