Nobela Miera prēmijai nominēta 16 gadus veca vides aktīviste  (18)

"Times" jauno meiteni nominēja arī kā vienu no top pusaudžu influenceriem 2018. gadā. Grēta ir iedvesmojusi simtiem tūkstošus jauniešu visā pasaulē iziet ielās un protestēt, lai pievērstu valstu vadītāju un citu līderu uzmanību klimata pārmaiņām. Kā pati Grēta izteicās kāda no protestiem: "Mums, bērniem, nevajadzētu to darīt. Es ceru, ka pieaugušie uzņemsies atbildību un rūpēsies ar šīm problēmām mūsu vietā."

Jau astoņu gadu vecumā jaunā meitene zinātkāri pētīja klimata pārmaiņas, raksta "New Scientists". Kopš tā laika viņas zināšanas un sašutums par šo tēmu ir vairākkārt auguši.

2018. gada decembrī Grētai bija iespēja uzrunāt cilvēkus Apvienoto Nāciju Klimata izmaiņu konferencē Polijā. Savā runā meitene izcēla likumdevēju un valdības bezdarbību šajā jautājumā. Pasaules Ekonomikas forumā, kas šī gada janvārī norisinājās Davosā, Šveicē, pusaudze savu runu noslēdza ar vēstījumu, ka vēlas, lai pasaules līderi šo problēmu redz tā, it kā viņu māja, kas ir pasaule, šobrīd degtu, jo tā arī ir.

Astonas universitātes profesors Greams Hajes "New Scientist" skaidro: "Bērniem piemīt šī spēja un vēlme izteikt skaļi to, ko pieaugušie noklusē."

Grēta ne tikai dažādās konferencēs uzrunā valstu līderus, bet arī rīko piketus. Arī šo piektdien, 15. martā, tā vietā, lai dotos uz skolu, tūkstošiem jauniešu no visas pasaules, kuri atbalsta vienu no Grētas organizētajām kustībām "#FridaysForFuture", izies ielās, lai parādītu, cik liela nozīme ir klimatam un negatīvajām pārmaiņām, kuras tas pašreiz piedzīvo. Savā "Twitter" kontā Grēta paziņojusi, ka šajā kustībā piektdien iesaistīsies jaunieši no 98 valstīm, arī no Latvijas. "Facebook" jau vairāk nekā 1,4 tūkstoši jaunieši no visas Latvijas ir izrādījuši interesi par piedalīšanos protestā. Kā vēsta "The Guardian", šis varētu būt līdz šim viens no vērienīgākajiem vides protestiem pasaulē.

Grēta sarunā ar "New scientist" atzīst, ka viņai nebija ne jausmas, ka protests, kas sākās tikai ar viņu pašu, reiz izvērtīsies tik vērienīgā notikumā. Pati meitene jau kopš 2018. gada augusta ik piektdienu tā vietā, lai dotos uz skolu, protestē pie Zviedrijas parlamenta ēkas.

Meitene atklāj, ka sākumā vecāki esot centušies viņu atrunāt no protestiem un doties piektdienās uz skolu. Tāpat arī klasesbiedri, kurus Grēta aicinājusi līdzi, lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret klimata pārmaiņām, esot meitenei atteikuši, līdz ar to viņa turp ar savu paštaisīto plakātu devusies viena. Kopš tās dienas ir pagājis mazāk nekā gads, un tagad šī jaunā dāma medijos tiek dēvēta par vienu no lielākajiem influenceriem, un viņas protestam ir pievienojušies neskaitāmi tūkstoši jauniešu visā pasaulē.

"Es pārāk daudz domāju. Daži cilvēki var laika gaitā aizmirst par lietām, kas viņus satrauc, taču es tā nevaru. Atceros, kad biju jaunāka, skolā rādīja filmu par to, cik daudz plastmasas ir okeānā, kā tas ietekmē dzīvnieku un gala rezultātā arī mūsu dzīves. Es raudāju visas filmas garumā. Redzēju, ka arī mani klasesbiedri, skatoties filmu, bija satraukti, taču, kad filma beidzās, viņi vienkārši atslēdzās no redzētā un sāka domāt par ko citu, bet ar mani tā nenotika. Tie skati, kurus es redzēju, kļuva kā iekalti manā galvā," stāsta Grēta.

Tā kā Grēta bija ļoti noslēgta, viņa savu sašutumu par notiekošo izpauda tikai vecākiem. Kā meitene pati stāsta, tad mamma un tētis esot bijuši viņas izmēģinājuma trusīši. Pēc neskaitāmām sarunām ar meitu par negatīvajām pārmaiņām pasaulē Grētas māte pat esot atteikusies no lidošanas. "The Guardian" norāda, ka šis zviedru operdziedātājas lēmums esot ietekmējis viņas karjeras izaugsmi. Savukārt jaunās vides aktīvistes tēvs kļuvis par veģetārieti. "Viņa mums visu laiku rādīja dokumentālās filmas, mēs kopīgi lasījām grāmatas par vides piesārņojumu un ar to saistītajām problēmām. Ja godīgi, tad pirms tam man nebija ne jausmas, cik patiesībā tas viss ir nopietni. Man likās, ka varas vīri jau par visu ir parūpējušies," atzīst Grētas tēvs. "Viņa ir izmainījusi mūsu domāšanu un to pašu viņa dara arī ar cilvēkiem citviet pasaulē. Kad viņa bija mazāka, mums nebija ne jausmas, cik nopietni tas izvērsīsies. Tas ir neticami."

Grēta skaidro, ka agrāk viņa bijusi parasta skolniece, kas ceļas sešos no rīta, lai dotos uz skolu un pēc mācību stundu beigām uzreiz dodas māju. "Manā dzīvē īsti nekas nenotika," pusaudze atminas. "Es vienmēr esmu bijusi viena no tām meitenēm klases aizmugurē, kura klusi sēž savā skolas solā un nesaka ne vārda. Man šķita, ka es nevaru kaut ko mainīt, jo esmu pārāk jauna." Neskatoties uz to, "The Guardian" uzsver, ka viņa nekad nav bijusi gluži parasts bērns. Grētas māte ir viena no slavenākajām operdziedātājām Zviedrijā, viņas tēvs ir aktieris un vairāku grāmatu autors, līdz ar to arī uz meitenes nākotni tika liktas lielas cerības. Taču četrus gadus atpakaļ viņai tika diagnosticēts Aspergera sindroms. (Aspergera sindroms ir autisma paveids, mēdz uzskatīt, ka personas ar Aspergera sindromu savā ziņā ir pat vairāk neaizsargātas, tādēļ, ka viņu speciālās vajadzības nav tik acīmredzamas, kā tas ir autisma gadījumā. Dažkārt skolā viņi var kļūt par vieglu mērķi kaitināšanai un izsmiešanai. Kļūstot pieaugušākiem, viņi var saprast, ka ir citādi nekā citi cilvēki, un līdz ar to justies norobežoti vai depresīvi. Vairāk par to, kas ir Aspergera sindroms, kā tas izpaužas un ietekmē bērna nākotni un attīstību, lasi šajā rakstā.)

Grēta atklāj, ka tieši sociālie mediji viņai ir palīdzējuši tik īsā laikā kļūt sadzirdētai tik daudzās vietās un sasniegt tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Kā uzsver Nobela Miera prēmijai nominētā vides aktīviste un citi viņas domubiedri – protestu galvenais mērķis nav izcelt klimata pārmaiņas un likt par tām domāt, bet gan rīkoties.

Domājot par to, cik ilgi Grēta vēlas protestēt, meitene uzskata, ka, viņasprāt, lai panāktu pārmaiņas, šāda veida protesti būs jātupina ļoti, ļoti ilgu laiku. "Politiķi un valstu līderi pēc visiem mūsu piketiem vēl aizvien nav uzsākuši redzamu rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām, tāpēc man ir grūti saprast, kāpēc viņi vispār atbalsta šo kustību," sašutusi Grēta.

Saskaņā ar NASA zinātnieku veikto analīzi, vidējā temperatūra pasaulē kopš 1880. gada ir palielinājusies par aptuveni 0,8 grādiem pēc Celsija un turpmākajos gados tā varētu celties vēl par 1,5 grādiem pēc Celsija. Zinātnieki atklāj, ka šādas klimata pārmaiņas var radīt smagas sekas, kuras mēs varētu piedzīvot jau 2030. gadā, ja netiks samazināta gāzu emisija, kas pasaulē izraisa siltumnīcas efektu.