Šis būs stāsts par vienas ģimenes brāļiem un māsām, kurus mamma ir pametusi dažādos vecumposmos, bet lielāko daļu – tūliņ pēc dzimšanas. Taču bērnu stāstā nav domas nosodīt, viņi mammai jau sen kā piedevuši, turklāt viņa taču visiem devusi pašu galveno – dzīvību. Sarunā piedalās Sigita un Anna, bet brāļi Aigars un Kaspars, kuri arī nu jau iepazinušies ar jaunāko no māsām, no šī temata – savas patiesās piederības – izvēlas norobežoties, nerunāt. Neviens nezina, cik tieši brāļu un māsu ir šajā ģimenē, bet, pēc Annas veiktajiem "pētījumiem", mamma laidusi pasaulē astoņus vai deviņus bērnus. Par vēl vienu brāli ir zināms, ka viņš ir adoptēts franču ģimenē. Māsas cer, ka kādreiz izdosies atrast visus, kurus vieno vienas mātes gēni.
Bet šoreiz par to, kā noritēja Sigitas bērnība, kā viņa ilgi, ilgi, ļoti ilgi gaidīja mammu, kura atnāks pakaļ uz slimnīcu, bet nesagaidīja. Kā viņai kopā ar brāli dzīve ritēja internātskolā, kā paveicās ar dažiem labiem cilvēkiem, kuri pagadījās dzīves ceļā, kā Annu, tikko pamestu dzemdību nodaļā un pārvestu uz Bērnu slimnīcu, vienā sekundes simtdaļā iemīlēja medmāsa un vēlāk adoptēja. Kā Anna meklēja un atrada lielo māsu, tad arī lielos brāļus... Kas notiek māsām sirdī? Nē, naida tur nav, neesot arī izdevies izdomāt, ko viņas vaicātu mammai, ja reiz sastaptu uz ielas, ja pazītu... Sigitai pat nav nevienas bērnības bildītes...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
