Matu griešana un nākotnes zīlēšana: bērna pirmās dzimšanas dienas tradīcijas citviet pasaulē

Cilvēki ir dažādi – vieni ik gadu rīko vērienīgas svinības, lai nosvinētu savu dzimšanas dienu, taču citi labāk dod priekšroku vakariņām nelielā draugu pulkā vai vakaram pie vīna glāzes ar mīļoto cilvēku. Lai kā tev patiktu atzīmēt savu dzimšanas dienu, tagad, kad tavam mazulim jau ir gads, tev būs jādomā arī par to, kā nosvinēt viņa dzīves pirmos divpadsmit mēnešus. Ir vecāki, kuri nelabprāt svin savas dzimšanas dienas, taču ar prieku rīko ballīti savai atvasei.

Speciālistu viedokļi par to, vai vērienīgs pasākums tik mazam bērnam sagādā prieku, atšķiras. Vieni uzskata, ka viss, kas mazajam nepieciešams, ir regularitāte, tāpēc šāda veida izpriecas mazo var tikai satraukt un "izsist" no ierastā dzīves ritma. Savukārt citi uzskata, ka pārmaiņas vienmēr nāk par labu, sevišķi, ja tās ir saistītas ar priecīgiem notikumiem kā mazuļa, tā arī vecāku dzīvēs.

Neskatoties uz ekspertu padomiem un ieteikumiem, ir valstis, kurās bērna pirmais gads saistās ar dažādām tradīcijām. Portālā "Fatherly" tiek izceltas dažas no tām.

Visi vecāki gribētu zināt, kādu profesiju viņu bērns pieaugot izvēlēsies. Ne velti bērniem jau pirmajos skolas gados vai pat bērnudārzā tiek uzdots jautājums – kas tu gribētu būt, kad izaugsi liels? Kamēr Latvijā vecāki gaida līdz brīdim, kad bērns būs spējīgs domāt un runāt par šādām lietām, tikmēr Āzijā mammas un tēti šo izvēli savai atvasei liek izdarīt jau viena gada dzimšanas dienas svinībās.

Kā tas notiek? Svinību laikā vecāki uz zemes noklāj segu, uz kuras ir izvietoti dažādi objekti, kas reprezentē dažādas nākotnes profesijas, piemēram, dators, skalpelis, ota, bungu vālītes, zupas kauss un citi. Kad visi izvēlētie priekšmeti ir novietoti vienā rindā, vecāki palaiž bērnu spēlēties uz sedziņas. Pirmais objekts, kurš mazajam visvairāk ieinteresēs un ar kuru mazās rociņas sāks spēlēties, norāda uz to, kādas profesijas pārstāvis viņš būs. Ja mazulis, uzrāpjoties uz sedziņas, uzreiz stiepjas pēc zupas kausiņa, tad viņš būs pavārs, taču, ja bērns steigšus rāpjas pie datora klaviatūras, tad skaidrs, ka viņa nākotnes profesija būs saistīta ar darbu pie datora.

Valstīs, kurās tiek piekopta hindu kultūra, piemēram, Indijā mazuļa pirmā dzimšanas diena ir arī pirmā reize, kad viņam tiek griezti mati. Hindu kultūrā bērna pirmie mati asociējas ar visu slikto, kas ar viņu šī gada laikā ir noticis. Tāpēc, lai atbrīvotos no negatīvās pagātnes pieredzes, bērna dzīves pirmajā dzimšanas dienā viņam tiek noskūti mati. Pēc tam mazuļa galva tiek iesmērēta ar speciālu pastu, kas sastāv no kurkuma un sandalkoka.

Šādu bērna pirmās dzimšanas dienas tradīciju ietur ne tikai hinduisti, bet arī cilvēki Turkmenistānā un Ukrainā. Taču šajās valstīs bērnam tiek nogriezti mati, lai iemūžinātu viņa pirmo ceļojumu apkārt saulei. Tāpat mazulim matiņi netiek noskūti, kā to ieraduši darīt hindu valstīs, bet gan nogriezta tiek tikai neliela daļa matu. Ukrainā šo bērna pirmā dzīves gada rituālu izpilda krustvecāki, bet Turkmenistānā to dara bērna mātes vecākais brālis.

Protams, svinības ir grūti iedomāties bez klāta galda. Bērnu ballītēs visbiežāk uz svinību galda var redzēt čipsus, popkornus un citus bērnu iecienītus našķus, taču tādus neviens prātīgs vecāks uz viengadnieka jubilejas galda neliktu.

Kamēr vieni atvases pirmajā dzimšanas dienā uz galda vēlas likt tikai nelielas uzkodas, citi ir gatavi vārīt un cept visu nakti, lai piepildītu ciemiņu kvēlākās kulinārās vēlmes. Līdzīgi ir arī Nigērijā, kur bērna pirmā dzimšanas diena tiek svinēta ar lielu vērienu. Uz dzimšanas dienas ballīti tiek uzaicināta visa kuplā ģimene un galdā tiek likts cepts lops, piemēram, vesela govs.

Arī havajieši piekopj līdzīgu tradīciju un bērna pirmajā dzimšanas dienā rīko ievērības cienīgu ballīti. Kā svinību galveno mielastu havajieši visbiežāk visiem piedāvā ceptu suni. Kaut uz viņu rīkoto dzimšanas dienas ballīti ierodas mazāk cilvēku nekā Nigērijā, tā vienalga ir krāšņa.

Kaut Japānā grandiozas dzimšanas dienas svinības netiek uzskatītas par tradīciju, un vecāki neizjūt spiedienu svinēt savas atvases pirmos divpadsmit dzīves gadus, arī viņiem tiek piekopta kāda tradīcija, kas saistās ar bērna pirmo ceļu apkārt saulei. Šajā dienā vecāki savam mazulim gatavo īpašu kūku, kuras galvenā sastāvdaļa ir saldie rīsi. Šī kūka tiek saukta par "issho mochi", un tā sver divus kilogramus. Pēc pagatavošanas kūka vai vairākas tiek ieliktas maisā, kas pēcāk tiek piesiets pie mazuļa. Kad maiss ir kārtīgi nostiprināts, vecāki savu atvasi aicina celties kājās un spert soļus uz priekšu. Protams, kūku smagums un mazuļa neveiklā gaita, neļauj viņam brīvi pārvietoties, tāpēc jau pēc pāris soļiem viņš neveikli pakrīt. Šāda mazuļa nemitīga celšanās kājās un krišana tiek salīdzināta ar dzīvi – iespējams, tu kritīsi, jo uz taviem pleciem būs uzlikts pārāk daudz, taču tu iemācīsies celties kājās un turpināt savu izvēlēto ceļu, neskatoties ne uz ko.

Arī Ēģiptē, gluži kā Nigērijā un Havaju salās, bērna pirmā dzimšanas diena tiek svinēta ar vērienīgu kopā sanākšanu. Uz mazuļa dzimšanas dienas svinībām tiek aicināti gan draugi, gan ģimene, kuri, dejojot un dziedot, svin bērna pirmo dzīves gadu.

Ja lielākajā daļā pasaules valstu par neatņemamām dzimšanas dienas sastāvdaļām tiek uzskatīta kūka un apsveikuma kartītes no ciemiņiem, tad Ēģiptē šādas tradīcijas piekoptas netiek. Tā vietā šīs valsts kultūra liek uzsvaru un augļiem un ziediem, jo tie simbolizē dzīvību un izaugsmi. Augļi tiek ne tikai likti uz svinību galda, bet arī izmantoti kā dekori.