Par augstajiem mātes un jaundzimušo mirstības rādītājiem Latvijā tiek runāts jau vairākus gadus, arīdzan ieviešot dažādas inovācijas gan likumdošanā, gan sabiedrības izglītošanā ar cerību šos statistikas datus padarīt patīkamākus. Tomēr pagaidām dati rāda, ka uzlabojumi ir ļoti mazi.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā piektdien, 29. martā, ievietotie provizoriskie dati par dzīvi dzimušo un dzemdību skaitu no Jaundzimušo reģistra un dati par mirstību no Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņu datu bāzes, 2018. gadā grūtniecības laikā, dzemdībās vai perinatālajā periodā, kas ir 42 dienas pēc dzemdībām, mirušas trīs sievietes. 2017. gadā bija viens mātes mirstības gadījums, 2016. gadā – pieci, bet 2015. gadā – 12.
Mātes mirstība ir mirušo sieviešu skaits grūtniecības laikā vai 42 dienās pēc grūtniecības izbeigšanās, neatkarīgi no grūtniecības ilguma un lokalizācijas tādu cēloņu dēļ, kas ir saistībā ar grūtniecību vai ko grūtniecība vai tās vadīšana pasliktinājusi, bet ne no nelaimes gadījuma vai nejaušības.
Nav iepriecinoši dati arī par jaundzimušo mirstību – nedzīvi pērn piedzimuši 102 mazuļi, no dzimšanas līdz dzīves sestajai dienai miruši 24 zīdaiņi, bet perinatālajā periodā mirušo mazuļu skaits sasniedz 126. 2017. gadā nedzīvi piedzima 116 mazuļi.
Nedzīvi dzimis ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām (pēc 154 dienām, kad augļa svars ir vismaz 500 g). Auglis pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes (sirdsdarbība, nabas saites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības), liecina SPKC skaidrojums.
Kopumā pagājušā gada laikā dzīvi piedzimuši 19 115 bērni, bet dzemdību skaits bija 18 966. Jaundzimušo skaits ar katru gadu samazinās. Tā, piemēram, 2017. gadā pasaulē nāca 20 828 mazuļi, bet 2016. gadā – 21 968 jaundzimušie.