<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@mihai14"> Mihai Lazăr </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Pēc kā smaržo pavasaris? Manuprāt, marts smaržo pēc izkusuša sniega, aprīlis pēc saules gaismas, bet maijs jau reibina ar ziedu smaržu. Un velti man skolā mācīja, ka ūdens ir bez smaržas, un ka saules gaisma dod tikai siltumu. Pavasarī smarža piemīt visam: ūdens ir atdzīvojies, un saules gaisma šķiet pat sataustāma. Pastaigājoties priežu silā, brīnos – priedes it kā nemaina savu vizuālo izskatu atkarībā no gadalaikiem… vai tomēr? Priedes brūnā miza saulē kļūst pārsteidzoši silta, bet vējiņš, žūžodams caur skujām, iegūst dziedinošu spēku.

Pateicība priedei, Saules kokam, par visu! Par dzintaru, par gaisu elpošanai visu apaļu gadu bez pārtraukuma, par kokmateriālu mūsu iedzīvei, par bagātīgo devumu mūsu veselībai. Cirsmās no nozāģētām priedēm ar pateicību salasīsim pumpurus un skujas. Vērsim vaļā ārstniecības augu grāmatas (V.Eniņa "Veselība pie mājas sliekšņa", A.Tereško "Dieva dārza ārstniecības augi" u.c.) un uzrīkosim Priedes dienu pirtī!

Priedes dienas pirts rituāla plāns

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!