Atbildīgo iestāžu rosīšanās 'brīnumpulverīšu' tirgotājus soctīklos neaptur  (5)

Atgādinām, ka pirms kāda laika šūmēšanos sociālajos tīklos izraisīja vairāku "Instagram" slavenību paustie viedokļi par kompānija "NL" produktiem, kuru mērķis ir palīdzēt notievēt. Kamēr vieni slavēja produktu iedarbīgumu, citi norādīja, ka tie noteikti nav brīnumlīdzeklis. Līdzīgās domās bija arī uztura speciālisti, kas norādīja – nepastāv brīnumainu notievēšanas līdzekļu. Jāpiebilst, ka sarosījās arī atbildīgie dienesti, jo daļa no pārdotajiem produktiem nav reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Reģistrējušies nav arī paši tirgotāji.

Plašāk par to, ko solīja pārdevēji un ko sacīja speciālisti, lasi šeit.

Sazinoties ar PVD, "Viņa" noskaidroja, ka pēdējo mēnešu laikā dienestā nav veikta jaunu produktu reģistrācija. Latvijā oficiāli tiek tirgoti daži maltīšu aizstājēji – zupas, kokteiļi un omlete – un vairākas tējas. Lielu daļu no produktiem, kas tiek slavināti un piedāvāti sociālajos tīklos, Latvijā tirgot nedrīkst. Piemēram, populārais produkts "DrainEffect", kā arī un citi uztura bagātināji PVD reģistros nav atrodami. Par to ir iespējams pārliecināties uztura bagātinātāju un diētiskās pārtikas reģistrā, kas atrodams šeit. Atgādinām, ka arī produktu tirgotājiem ir jābūt reģistrētiem dienestā.

Iepriekš arī ziņots, ka atbildīgie dienesti uzsāka tirgotāju pārbaudi. "Viņa" mēģināja noskaidrot, cik vienkārši ir iegādāties produktus, kas Latvijā nav reģistrēti. Uzzinot, ka produkta pircējs ir žurnālists vai kāds, kas ir kaut kādā veidā saistīts ar "Delfi", to izdarīt ir šķietami sarežģītāk un tirgotāji piedāvā alternatīvas tiešam darījumam, piemēram, iegādāties produktus pašam, izmantojot konkrētā izplatītāja kodu, vai arī piedalīties koppasūtījumā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gan norāda, ka likums šādā veidā apiets netiek, jo arī šādā veidā komercdarbības veicēji produktu izplatīt nedrīkst.

Pirmajā reizē mēģinājums iegādāties Latvijā reklamētos, bet nereģistrētos produktus beidzās neveiksmīgi, jo uzzinot, ka piegādes adrese sakrīt ar "Delfi" adresi, tirgotājs paziņoja, ka iepriekš piedāvāties produkti nav pieejami un piedāvāja iegādāties tos, kas Latvijā ir oficiāli pieejami. Kādā citā reizē, tirgotājs, kas "Instagram" aktīvi aicina iegādāties dažādus Latvijā nereģistrētus produktus, norādot, kuri pašlaik ir pieejami, bet kuri jau izpārdoti, vispirms noskaidroja pasūtītāja nodarbošanos. Uzzinot, ka potenciālais klients ir žurnālists, tirgotājs piedāvāja apmeklēt "NL" interneta veikalu, izmantojot tirgotāja kodu, kas ļaujot iepirkties bez reģistrācijas. Tirgotāja arī norādīja, ka produktus iegādājoties savām un ģimenes vajadzībām.

Tāpat tika norādīts, ka produkti ir ļoti efektīvi un piedāvāta konsultācija. Kādā citā reizē žurnāliste saņēma ziņu, ka viņai ir iespēja piedalīties koppasūtījumā, bet uzreiz nopirkt kārotos produktus nav iespējams. Tiesa, "Viņa" rīcībā ir informācija arī par gadījumiem, kad cilvēks, kas nestrādā medijā, varēja iegādāties Latvijā nereģistrētus produktus pavisam vienkārši – samaksājot izplatītājam un saņemot preces pakomātā.

PTAC pārstāve Evija Lene norāda, ka centram Latvijā nereģistrētu produktu reklamēšana sociālajos tīklos nav palikusi nepamanīta. Pašlaik ir uzsākta administratīvā lieta, un plašākus komentārus par to sniegt pašlaik nav iespējams, jo tas varētu traucēt lietas gaitai.

Lene norāda, ka citu tirdzniecības metožu piedāvāšana nebūt nenozīmē, ka likumi un noteikumi tiek vienkāršā veidā apieti, jo tirgotāji tos pārkāpj, preci reklamējot. Reklamēt un izplatīt drīkst tikai tos produktus, kas ir reģistrēti Latvijā un par kuriem tās izplatītājs nesniedz maldinošu informāciju. "Tā kā viņas ir komercdarbības veicējas, viņas nedrīkst piedāvāt iegādāties preces, kas Latvijā nav reģistrētas," skaidro speciāliste. Tas neattiecas tikai uz pārdošanu, bet arī piedāvājumu iegādāties, izmantojot kodu, vai veikt kopīgu pasūtījumu.