Kāpēc daudziem vecākiem viens bērns ir mīļāks par otru

Kā, atsaucoties uz psihiatres sacīto, vēsta portāls "Psychologies", pētījumi, kas veikti dažādos laika posmos, apliecina to, par ko vispār jau sen bijušas aizdomas – vairumam tēvu un mammu pastāv tomēr mīļāki bērni. Nav svarīgi, kas kļuvis par iemeslu šai īpašajai piesaistei – dzimšanas kārtība, dzimums vai kopīgas intereses. Un tomēr vecāki turpina visu noliegt un nereti jūtas vainīgi. Pat ja kāda bērna īpašāka mīlēšana nav tik acīmredzama, viņa brāļi un māsas parasti to pamana.

Nav nekā pārsteidzoša, ka šādas attieksmes sekas kļūst par ģimenes konfliktu iemeslu, "nemīlētāko" bērnu depresiju un uzvedības traucējumiem. Vispār jau viss neslēpjas tajā, ka tu kādu no saviem bērniem mīli spēcīgāk. Visticamāk, ka tevī vairāk rezonē viena bērna personība, nekā otra. Pēc būtības, šis ir līdzības jautājums. Kāpēc gan mums ir tik grūti atzīt šo faktu?

Vienus vecākus var uztraukt, vai viņš ar šādu attieksmi nenodarīs kaitējumu otra bērna psihei. Citi jauc simpātijas pret viena bērna personību ar mīlestību, kuru viņi izrāda pret visiem bērniem. Daži vecāki uzskata, ka atklāta sava favorīta bērna atzīšana neizbēgami novedīs pie citu bērnu diskriminācijas. Un tomēr – pamēģini pieļaut domu, ka tev ir tiesības just lielu piesaisti vienam bērnam, iesaka speciāliste. Patieso motīvu un vēlmju apzināšanās noteikti var uzlabot situāciju ģimenē, kā arī attiecību uzlabošanā ar bērniem.

Tā vietā, lai uzkurinātu vainas sajūtu vai piedzīvotu noliegumu, tu vari un tev pat vajag padomāt par to, kā tu attiecies pret katru no saviem bērniem. Pieliec pūliņus, lai saprastu: kā šīs dažādās jūtas pret katru no bērniem ietekmē tavas audzināšanas metodes un attiecības ģimenes iekšienē? Šāda jūtu "izmeklēšana" palīdzēs dziļāk saprast pašam sevi, personīgās īpatnības un tos principus, pēc kuriem tu veido attiecības ar cilvēkiem.

Tu ar katru no bērniem kontaktējies dažādāk, un tam ir savi iemesli. Dažreiz tie izriet no attiecību pieredzes ar paša vecākiem un citiem ievērojamiem pieaugušajiem no pagātnes. Kāds no bērniem ar ārieni, raksturu var atgādināt mīļo vectētiņu vai vecmāmiņu, un tad tu pret viņu izjutīsi īpaši siltas jūtas. Cits bērns var kaut kādās situācijās uzvesties līdzīgi kā kāds no paša vecākiem, ar kuriem nav bijusi laba saskaņa un ar kuriem bijuši bieži strīdi. Un tad viņš ar savu rīcību, pašam to nemaz negribot, provocēs negatīvu reakciju.

Ņemot vērā, ka bērnībā gūtā pieredze var ietekmēt attiecības ar saviem bērniem, apdomā, ar ko tavas jūtas pret bērnu ir unikālas un kā tās ietekmē kāda sveša ietekme. Nepieciešamības gadījumā ir vērts pakoriģēt savstarpējās komunikācijas veidu ar dēlu vai meitu un atbrīvoties no tavas pagātnes nastas.

Mēs dažādi reaģējam uz mūsu bērna īpašībām, kuras redzam paši sevī. Personīgās iezīmes, ar kurām esam apmierināti, mēs labprāt bērnos pieņemam. Savukārt, kad "spogulis" parāda to, kas mums nepatīk, vai to, ko neesam gatavi paši par sevi atzīt, bieži izjūtam kā diskomfortu. Tā rezultātā mēs cenšamies izvairīties no satikšanās ar saviem trūkumiem vai arī izrādām naidīgumu un pat agresiju, skaidro speciāliste.

Atceries, ka attiecības ar bērniem nepaliek nemainīgas. Tās ir dinamiskas, tās attīstās atkarībā no tā, kā mēs paši un mūsu bērni pieaug, saņem jaunu pieredzi, piedzīvo prieku un grūtības. Kādā brīdī tu vari sajust lielu saikni ar vecāko bērnu, bet pēc gada pēkšņi piedzīvot īpašu tuvību ar jaunāko. Kad tu pamani šīs izmaiņas, pacenties paanalizēt to iemeslus.

Beigu beigās tavas attiecības ar bērnu ir vienkārši attiecības, kurās vienmēr atrodas vieta veiksmēm un zaudējumiem, un vienmēr pastāv iespēja attīstībai. Prasme pārskatīt kaut kādus notikumus un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos mērus, saprast, kādi faktori konkrētajā brīdī ir svarīgi, palīdzēs attiecībām uzplaukt. Lai gan tu vari mīlēt bērnus dažādi, svarīgi, lai viņi visi saņemtu līdzvērtīgu uzmanību, siltumu un rūpes.

Un tātad – nebaidies atzīt, ka konkrētajā brīdī tev var būt kāds mīlulītis. Pēc tam veic nākamo soli – pacenties saprast, kā šis fakts var nostrādāt uz attiecību tuvināšanos un to nostiprināšanos ar visiem ģimenes locekļiem, iesaka psiholoģe.