Svētdien, 12. maijā, svinēsim Mātes dienu. Tik daudz mammu saņems mīļas bučas, apskāvienus, apsveikuma kartītes, pašdarinātas dāvaniņas, varēs notraust pa kādai saviļņojuma asarai Mātes dienai veltītos koncertos bērnudārzos un skolās. Bet daļa mammu šādus siltus sveicienus nesaņems, viņas ar savu bērniņu varēs parunāties tikai domās. Viņu bērni uz vecākiem lūkojas no debesu maliņas.
Bērnus, kuri dažādu iemeslu dēļ aizgājuši no šīs pasaules, mēdz dēvēt dažādi – zvaigžņu, varavīkšņu bērni, bet tas jau nav svarīgākais. Būtiski atzīmēt, ka vecākiem, īpaši mammai šis zaudētais mazulis vai jau lielāks bērniņš sirdī paliks vienmēr. Atmiņas, lai cik ilgs laiks bijis lemts pabūt kopā, nespēs izdzēst nekas, arī ne laiks. Un tās arī nav jāizdzēš. Katrā ģimenē šādu notikumu uztver dažādi, un katrā ģimenē tikai paši vecāki zina, kā un vai īpaši pieminēt zaudēto. Citam ir svarīgi satikties ar ģimenēm, kuras piedzīvojušas līdzīgus notikumus, cits ar savu mazulīti domās parunājas vienatnē.
Lai būtu vieta, kur aiziet, pakavēties atmiņās, pieminēt zaudētos bērnus, ziedojumu projektā vāc līdzekļus dvēseļu dārza izveidei Rīgas Lutera baznīcas teritorijā Torņakalnā, kas būs otra šāda piemiņas vieta, bet Latvijā pirmais dvēseļu dārzs atrodas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!