No izdegušas psiholoģes pārtapt bērnu apakšveļas ražotājā. Kristīnes stāsts

Patiesībā stāsts būs ne vien par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā, bet arīdzan par to, kā un vai bizness ir savienojams ar mammas lomu. Kristīne ir mamma diviem dēliem, sieva savam vīram, nu jau atkal pasniedzēja studentiem un arīdzan uzņēmēja. Un viss ir iespējams, turklāt, kā uzsver pati Kristīne, viņa ir ļoti klātesoša mamma, nav tā, ka biznesa lietas būtu prioritāte. Bērni ir vispirms, bet, ja uzņēmums prasa kādu papildu laiku, tas tiekot atrasts vēlos vakaros vai pat naktīs. Stāstu veltām Mātes dienai, ko šogad svinēsim svētdien, 12. maijā.

Kristīne kopš 2004. gada strādāja par psiholoģijas skolotāju toreizējā Liepājas Medicīnas koledžā, kad 2013. gadā viņai radušās nopietnas pārdomas par dzīvi. "Man bija nopietns izdegšanas sindroms, neredzēju dzīvei krāsas un garšas un uz gadu aizgāju no šīs jomas pavisam. Neko par to negribēju dzirdēt. Protams, arī finansiālā situācija nebija spoža, tāpēc bija kaut kas jādomā," stāsta Kristīne. Tā viņa baudīja mierpilnu dzīvi mājās, taču domas pa galvu šaudījās kā bultas un neatstājās. Jau sen, sen bija domāts, ka gribētos kādu savu nodarbi. "Ideja par apakšveļas ražošanu radās man pašai. Un izvēli izdarīju vienā dienā. Karināju uz veļas auklas izmazgāto veļu – savas, vīra un dēla apakšbikses – un nodomāju, ka to kvalitāte ir briesmīga, ka ir pieejams vai nu dārgais segments, vai arī pilnīgi apšaubāma kvalitāte. Ar to arī viss sākās," par biznesa pirmsākumiem pastāsta uzņēmēja.

Viņas vīrs strādā algotu darbu Liepājas ostā, bet viņam pieder arī būvniecības uzņēmums, tādēļ vīra nostādne no pašiem pirmsākumiem bijusi – ja bizness nenes peļņu, jāver ciet, un sievai arī nekāda īpaša palīdzība netika sniegta, sak, gribi, dari, bet katram uzņēmējam pašam jātiek ar visu galā. Kristīnei pret to nav pretenziju. "Viņš ir lielā haizivs, es – mazā," pasmejas uzņēmēja. Jau toreiz, kad bizness tika sākts, viņa bija arī mammas lomā, tagad vecākajam dēlam Markam Kristianam ir astoņi gadi, bet jaunākajam – Hugo – divi gadiņi.

Lai saprastu, kā darbojas nozare, kurā Kristīnei iepriekš nebija zināšanu, viņa izgāja uzņēmējdarbības kursus, ieguva pamatzināšanas šūšanas piegrieztņu veidošanā, citiem vārdiem sakot, arī pati kā uzņēmuma vadītāja gatavojās nopietnam darbam. Iesākumā tapa zēnu un vīriešu bokseršorti, tad meiteņu apakšveļas komplektiņi – biksītes un krūšturīši, nedaudz arī sieviešu nakts veļa. Visa saražotā produkcija tika testēta uz pašiem, radiem. Kā smejas Kristīne, toreiz, biznesa sākumā, viņas māsasmeita bijusi deviņus gadus veca un tādēļ arī galvenā testētāja – vai nekas nekur nespiež, vai ir ērti, kāda veļa izskatās pēc mazgāšanas. Pirmie komplektiņi tapa tādēļ, ka daudzi atzinuši, ka nav iespējams nopirkt to, ko vēlies, – gan kvalitātes, gan modeļu, gan krāsu ziņā. Meitenītēm iegādāties pirmo krūšturīti – vienkrāsainu, bet ar savu odziņu, nav tik viegli. Tas pats zēniem – bokseršorti bieži ir ar dažādu multfilmu varoņiem. Tāpēc tapa kaut kas atšķirīgs – zēnu un vīriešu bokseršorti galvenokārt tiek radīti vienkrāsaini, paspēlējoties ar krāsainām gumijām, bet meiteņu veļas gadījumā rotaļas notiek ar mežģīnēm.

Visa apakšveļa tiek ražota no ekokokvilnas, un galvenais nosacījums – kvalitāte un ērtums, ikdienā valkājot. Kristīnes vadītā uzņēmuma galvenais moto ir – "Mana mīļākā ikdienas apakšveļa". Kristīne ir atradusi savu lielisko šuvēju, kad nepieciešams, pieaicina piegrieztņu konstruktoru, un pamazām, pamazām uzņēmums ir iekustējies.

Runājot par nozari, Kristīne min dažādas āķīgas lietas, kuras klients nemaz nespēj nojaust. Piemēram, viņa savai produkcija bija domājusi nešūt klāt auduma birkas, jo tās tāpat visbiežāk nogriež, lai netraucē, nerīvējas gar ādu. Izrādās, ka tā nedrīkst, to klātbūtni pieprasa standarti. Arī ar šo apdrukāto auduma strēmelīšu pasūtīšanu ir interesanti – tās tiek piedāvātas tikai ļoti lielās partijās, kas šādam salīdzinoši mazam ražotājam nepavisam nav izdevīgi.

Šobrīd "Sikksi" piedāvā pirmo apakšveļu mazajām dāmiņām vecumā no pieciem līdz 12 gadiem – izmēros no 110 līdz 176 cm. Meiteņu apakšveļa pieejama sešos izmēros, piedomājot arī pie tā, ka ir pavisam tieviņas, smalkas meitenītes, bet ir nedaudz apaļākas, – tā, lai var izdabāt ar skaistu veļu visām mazajām dāmām.

"Ja es iepriekš šaubījos, tad tagad saprotu, ka ir jāiet uz priekšu, mūsu produkcija ir pieprasīta, un jāmeklē tirgi ārpus Latvijas. Esmu parēķinājusi, ka eksportam mēnesī vajadzētu būt 500–600 komplektiem," saka Kristīne, kura ir stingri nolēmusi virzīties uz priekšu.

Kristīne ir atklāta – ir grūti visu savienot, bet viņa cenšoties būt gan forša mamma – tāda klātesoša, gan arī pati kaut ko sasniegt karjerā. Un bērni bieži parāda paši, kad mammai visa kā ir par daudz. "Bērni parasti saslimst tad, kad es it kā nevaru lietas uzticēt nevienam citam kā tikai pati sev. Bet, no otras puses, viņi redz, cik abi ar vīru daudz strādājam. Smagais darbs man daudz ko ir mācījis, un tādā veidā mēs arī viņiem nododam informāciju, ka nekas nerodas no zila gaisa," uzsver Kristīne.

Vecākais dēls jau no mazām dienām trenējas futbolā, esot vārtsargs. Un mammai daudzus gadus nācies visu plānot pa minūtei, lai visus pienākumus pagūtu laikā paveikt. Taču nu jau dēlam tiekot mācīta patstāvība – pašam sakārtot lietas treniņam, pašam aizbraukt uz to. Viņa vairākkārt uzsver, cik priecīga ir dzīvot tieši Liepājā, jo tā tomēr nav tik liela pilsēta – ja ir tik aktīvs dzīvesveids, lielākā būtu grūti izbraukāt. Bet te viss esot pa rokai.

Patiesībā Kristīnei šūt paticis jau bērnībā. Visas lelles bija sapucētas jaunās kleitās. "Visas manas lelles vienmēr bija apcakinātas, vēl man patika šūt somas. Tagad saprotu, ka, iespējams, no pieaugušajiem, proti, maniem vecākiem, nebija tādas ieklausīšanās, virzīšanas uz talantu – šūt, būt radošai. Un tā es kļuvu par psiholoģi, lai gan sevi atceros vienmēr kaut ko darinām. Tiesa, es neprotu zīmēt, bet radu caur materiālu," stāsta Kristīne.

Sakritība vai nejaušība, bet Kristīnes mamma strādājusi apakšveļas ražotnes "Lauma" izšūšanas nodaļā, savukārt krustmāte bijusi musturu meistare. Bērnībā Kristīne neesot izjutusi, ka pašai nebūtu skaistas apakšveļas, jo krustmāte vienmēr to dāvinājusi. "Man tik ļoti patīk būt tajā visā iekšā, es ceļos no rītiem ļoti agri, un šī nodarbošanās mani nepavisam nenogurdina. Tagad jau esmu savā veidā atkarīga no rezultātiem," atzīst uzņēmēja.

Bez visa iepriekš minētā, ar ko Kristīne ir tik ļoti aizrāvusies, viņai kopš bērnības patīk zirgi. "Kādreiz trenējos jāšanas sportā, nu man ir pašai savs zirgs, un tam vienmēr cenšos atrast laiku. Zirgi ir mana sirdslieta – gan kā sports, gan kā relaksācija," apliecina Kristīne.

Un šis stāsts ir kā pierādījums – kad tev kādu brīdi kaut kā ir par daudz, sevi ir jāpasaudzē, jāļauj ieelpot svaigu dvašu, un, re, rodas jaunas lietas, kas iepriecina un arīdzan ir tavs ienākumu avots!

Kristīne un "Cālis" sūta sveicienus visām mammām, aicinot būt klātesošām saviem bērniem un mīļotajam vīrietim!

Saskaņā ar "Lursoft" datiem, SIA "Sikksi" pagājušā gada apgrozījums bija 5535 eiro, zaudējumi –1389 eiro.