darfbs sapulce
Foto: Shutterstock
Runāšana lielākas vai mazākas publikas priekšā ir pienākums, kas laiku pa laikam jāveic ikvienam – skolā, universitātē, darbavietā un citur. Lai arī ieteikumu, kā to pareizi darīt, netrūkst, joprojām ir daudzi, kuru uzstāšanos vai prezentāciju noklausīties ir ļoti grūti. Tām trūkst dzīvīguma, asuma un aizrautības. Protams, gadās arī, ka runas laikā paustās emocijas ir krietni vien pārspīlētas.

Tuvojoties DELFI publiskās uzstāšanās praktiskajai konferencei "uz:RUNA", piedāvājam iepazīties ar biežākajām kļūdām, veidojot uzstāšanos. Stāsta viena no konferences lektorēm, runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa.

"Tipiska kļūda ir milzīgas rūpes par to, ko par mani padomās," norāda Daudziņa, "cilvēki bieži pārlieku koncentrējas uz dažādiem ārējiem savas pievilcības aspektiem. Tie, protams, arī ir svarīgi, bet, nav un nekad nekļūs par galvenajiem kritērijiem savstarpējā saskarsmē." Pedagoģe uzsver, ka pats būtiskākais, dodoties runāt ar lielāku vai mazāku publiku, ir padomāt par to, kāpēc vispār tiek runāts. Ir jāsaprot, ko vēlies. Uzdod sev jautājumu, vai tu plāno runāt, jo patiešām gribi kaut ko panākt, vai dari to tikai tāpēc, ka to kāds lika. No malas uzspiesta runa bez personīgas ieinteresētības nekad nebūs veiksmīga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!