Šobrīd Rīgas Dzemdību nams (RDN) ir valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde ar vairāk kā 70 gadus lielu pieredzi dzemdību palīdzības un ginekoloģisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Taču tā vēsture aizsākās jau 1947. gadā. Piedāvājam iespēju uz mirkli atgriezties vēsturē un ieskatīties, kā RDN telpas un aprīkojums izskatījās padomju gados.
1947. gadā, kad aizsākās Dzemdību nama vēsture, slimnīcā bija 56 gultas vietas, bet 1948. gada beigās jau 180. Un tā gultu skaits gadu no gada turpināja pieaugt. 1955. gadā to skaits sasniedza 200. Savukārt 1956. gadā tika atvērta arī nodaļa legāliem abortiem, kur atradās 20 gultas vietas.
Tajā laikā dzemdības tika uzskatītas par augsta riska procesu, taču, pateicoties Dzemdību nama veiksmīgajai darbībai, desmit gadu laikā (no 1950. līdz 1964. gadam) perinatālās mirstības procentuālais skaits tika samazināts no 3,6 procentiem uz 1,9 procentiem. Tāpat šo gadu laikā strauji saruka arī mātes traumatisms dzemdību laikā (no 23,1 uz 14,5 procentiem).
Tādu, kādu Dzemdību namu pazīstam pašreiz – ar lielo septiņstāvu korpusu, – iestādi atklāja tikai 1978. gada 8. martā, kad Dzemdību nams jaunajā korpusā Miera ielā 45 sagaidīja arī pirmo jaundzimušo. Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Juris Šleiers min, ka pirmais pasaulē sagaidītais mazulis jaunajās telpās bija meitenīte. Savukārt vecajā korpusā jau pirms tam darbojās ar medicīnu saistītas iestādes – Diakonijas māsu skola, Vācu slimnīca, ambulance un žēlsirdīgo māsu skola un citas iestādes.
1978. gadā, kad Dzemdību nams tika atvērts, tas bija viens no modernāk aprīkotajiem šāda veida centriem Latvijā. Tajā toreiz darbojās 10 dzemdību zāles, specializēta nodaļa priekšlaicīgām dzemdībām un intensīvās terapijas nodaļa.
Gadu vēlāk – 1979. gadā – Dzemdību namā strādāja arī jaundzimušo reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa, uz kuras bāzes vēlāk izveidoja jaundzimušo Perinatālās aprūpes centru.
Kaut mūsdienās lielākajā daļā gadījumu sievietei līdzās ir bērniņa tēvs, padomju gados ne tikai nebija ģimenes dzemdību, toreiz slimnīcā neielaida nevienu sievietes piederīgo. Rīgas Dzemdību nams 90. gados Latvijā bija viens no pirmajiem, kas sāka praktizēt ģimenes dzemdības.
Savukārt 80. gados mātes un bērna kontakts bija iespējams tikai ēdināšanas reizēs, kuras nebija pakārtotas bērna vajadzībām, bet to noteica stingrs dienas režīms. Visus jaundzimušos, kas bija ietīti marles un flaneļa kūniņās, salika garos ratos un veda sievietēm barot. Šāda prakse iederējās padomju režīma ideoloģijā, kas definēja sabiedrību kā pamatvērtību, sabiedrības un kolektīvās intereses kā primāras, bet indivīdu tikai kā pakārtotu sabiedrības daļu. Bērna un mātes, kā arī ģimenes savstarpējās attiecības tika stingri pakļautas kopējiem sabiedrības veselības aprūpes mērķiem un stratēģijai. Vairāk par dzemdību vēsturi laikā, kad tās tika pieskaitītas pie augsta riska procesa, lasi šajā rakstā.
RND valdes priekšsēdētāja Santa Markova uzsver, ka visos laikos Dzemdību nams ir bijis pazīstams un nozīmīgs Rīgas zīmols. "Beidzamajos gados Dzemdību nams piedzīvojis ievērojamas pārvērtības – atjaunota fasāde, atklātas mūsdienīgas un komfortablas, pacientu ērtībām pielāgotas telpas, iegādātas vismūsdienīgākās tehnoloģijas, kas ļauj mums lepoties, ka esam valstī lielākā un modernākā dzemdību palīdzības un prenatālās aprūpes iestāde. Daudz strādājam arī pie attieksmes maiņas, par pamatu izvirzot uz pacientu centrētu aprūpes filozofiju. Tomēr, laikam ejot, vēlamies saglabāt arī 70 gadus ilgajā Dzemdību nama pastāvēšanas vēsturē iedibinātās tradīcijas un vērtības."
Pārskatot statistiku, kopš 1947. gada no Dzemdību nama mājās devušies gandrīz 270 000 jaundzimušie. Visražīgākais ir bijis 1983. gads, kad piedzimuši 8826 bērni. Mūsdienās Rīgas dzemdību namā ik gadu tiek pieņemtas aptuveni 7000 dzemdības – trešdaļa kopējā radību skaita Latvijā.
15. maijā Dzemdību namā notika Ģimenes dienai veltīts pasākums. Tā laikā tika atklāta arī izstāde par Dzemdību nama vēsturi, kurā ir apskatāmas gan Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā iegūtas fotogrāfijas un kinožurnāli, gan eksponāti no pagājušā gadsimta Dzemdību nama aprīkojuma, piemēram, tipiska Padomju Savienībā ražota dzemdību gulta, ko vecmātes savulaik dēvēja par "metālisti", gan zīdaiņu redeļu gultiņa, kādas Dzemdību namā vairs neizmanto jau vismaz 20 gadus, un citas lietas. Zemāk redzamajā foto galerijā arī tu vari ieskatīties, kā Dzemdību nams izskatījās padomju gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
