<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@shaahshahidh">Shaah Shahidh</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Jūra allaž mākslas darbos, mūzikā, literatūrā asociējusies ar kādu noslēpumu, domājot par to, kas ir aiz tā horizonta, kur lec un noriet saule. Daudzi jaunieši šādu asociāciju un vēlmes – redzēt lielo pasauli – dēļ izvēlējušies savu profesionālo karjeru saistīt ar jūru. Turklāt mūsu senči vienmēr spējuši izmantot jūru savas dzīves labklājības celšanai – gan zvejojot zivis, gan tranzītā pārvadājot dažādas preces. Mūsdienās jūrniecībai ir liela nozīme pasaules ekonomikā, un Latvijas jūrnieki ir pieprasīti speciālisti visā pasaulē. Tomēr, neraugoties uz lielo atalgojumu, profesijai joprojām tiek piedēvēti dažādi stereotipi, kuru iespaidā arī daudzi atsakās no vēlmes izglītoties šajā nozarē.

Latvijas Jūrnieku reģistrā ir reģistrēti 12 444 aktīvie jūrnieki, no tiem sieviešu īpatsvars ir vien četri procenti. Tūliņ noslēgsies mācību gads, un tūkstošiem jauniešu būs jāizvēlas, kurp doties mācīties tālāk. Izvēle būs jāizdara 9. un 12. klašu skolēniem, un abu vecumgrupu jauniešiem ir iespēja mācīties jūrniecības nozarē. Šī joma ir aizrāvusi arī gana daudz meiteņu, kuras galvenokārt izvēlas kļūt par kuģu stūrmanēm, lai gan dažas esot arī apguvušas kuģu mehāniķa profesiju.

Kāpēc vēl joprojām trūks profesionālu jūrnieku, kāda ir motivācija izvēlēties šo profesiju un ar kādām grūtībām jārēķinās, stāsta jomas speciālisti, studenti un pasniedzēji.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!