<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@artic_studios"> Daniel Hjalmarsson </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Nereti pieredzam, ka cilvēku emocionālās reakcijas uz dzīves notikumiem ir ļoti atšķirīgas, un tas būtiski ietekmē katra dzīvi. Dažs pēc sakāves spēj drīz vien atgūties un doties tālāk, bet citu pat neliela neveiksme satriec tā, ka viņš jūtas paralizēts. Kāpēc tā notiek? Vai to var izprast? Vai izpratni var izmantot, lai cilvēka dzīvi uzlabotu?

Apgāds "Lietusdārzs" laidis klajā Ričarda Dž. Deividsona un Šāronas Beglijas grāmatu "Smadzeņu emocionālā dzīve", kas uz šiem jautājumiem sniedz ilgos pētījumos balstītas un ļoti interesantas atbildes.

Dr. Ričards Dž. Deividsons gadu desmitiem ir bijis liecinieks un līdzdalībnieks tam, kā attīstījās jauna zinātnes starpdisciplīna, ko sauc par afektīvo neirozinātni jeb neirobioloģiju. Tā ir nozare, kas pēta smadzeņu mehānismus, kuri ir emociju pamatā. Iegūtā informācija ļauj meklēt un atrast veidus, kā veicināt pozitīvo domāšanu un līdz ar to uzlabot cilvēku labklājību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!