Narkotiku izplatības izskaušanai Latvijas skolās policija organizēs regulāras pārbaudes ar suņiem  (3)

Tiesa, dažas pārbaudes jau ir veiktas, taču Ģirģenam vēl neesot ziņas par to rezultātiem. Pārbaudes skolās notiks pēc īpaša algoritma, un tās būs Valsts policijas (VP) iniciatīva – kur un kad tās tiks realizētas. To, ka narkotiku un citu atkarību izraisošu vielu izplatība ir liela problēma skolās, apliecināja ne tikai iekšlietu ministrs, bet arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa uzsvēra, ka pašreizējā situācija ar apreibinošo vielu izplatību parāda, ka pietrūkst preventīvu pasākumu, tāpēc arī Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava sadarbībai ar policiju. Turklāt, viņaprāt, ar šādiem preventīviem pasākumiem varētu izdoties celt arī vecāku atbildību, kā arī mudināt pašus bērnus atbildīgāk vērtēt jebkuru situāciju gan skolā, gan ārpus tās.

Lai sabiedrību, jo īpaši skolēnus un vecākus, informētu par šādām pārbaudēm no septembra, skolas mācību gada noslēgums nav izvēlēts nejauši. Vasaras brīvlaiks ir dots kā pārdomu laiks. Turklāt, kā uzsver Šuplinska, tieši vasarā bērni iegūst daudz jaunus draugus, viņiem ir daudz brīvā laika, lai domātu par izklaidēm, tostarp ne īpaši pozitīvām. Iekšlietu ministrs gan atzīmē, ka pārbaužu organizēšanai nav mērķa kādu sodīt, bet sadarboties – skolai, vecākiem, policijai. Viena no viņa prioritātēm esot bērnu drošība, tādēļ ar šādām pārbaudēm iecerēts palīdzēt arī vecākiem. Narkotikas, alkohols un vardarbība – šīs ir lielākās problēmas skolā, ko apzinājušas visas puses un kopā nolēmušas darīt visu, lai tās likvidētu.

Ģirģens stāstīja, ka policija veiks pārbaudes gan pēc pašu iniciatīvas, gan arī tad, kad par aizdomīgiem gadījumiem ziņos skola. Un šo pārbaužu laikā policija arī informēs skolotājus, kā atpazīt un pamanīt faktu, ka kāds bērns ir lietojis vienu vai citu vielu. Pārbaudēs kopā ar policistiem dosies īpaši apmācīti suņi.

Kā norit pārbaudes? Taktiku policija neatklāj. Taču iekšlietu ministrs skaidro, kā norit process, ja ir aizdomas, ka pie kāda bērna varētu atrasties kāda nelegāla viela. "Piemēram, suns uzrāda, ka pie kāda kaut kas varētu būt... Šai personai tiek uzdots jautājums, vai pie viņa atrodas aizliegtas vielas? Atkarībā no atbildes bērnam tiek lūgts tās uzrādīt, ja viņš noliedz vielu esamību, tiek pieaicināts bērna likumiskais pārstāvis un viņa klātbūtnē tiek veikta apskate. Ja nepieciešams, bērns tiek nogādāts medicīnas iestādē, lai veiktu testu. Ja pie bērna tiek atrastas aizliegtas vielas, atkarībā no to veida un daudzuma, var tikt ierosināts gan kriminālprocess, gan arī sākta administratīvā lieta," skaidroja iekšlietu ministrs, mudinot arī par šīs lietas nopietnību aizdomāties tieši vecākus, biežāk saviem bērniem skaidrojot, cik nopietni var beigties šķietami nevainīga "pamēģināšana". Ģirģens uzsver, ka narkotiku izplatība ir ļoti nopietna problēma visā Latvijā, un to savā labā izmanto organizētā noziedzība. Lai gan policija par konkrētām vielām plašāk nerunā, tomēr iekšlietu ministrs atzīst, ka biežāk jauniešu vidū ir izplatīta marihuāna. Tomēr brīvās pieejamības dēļ alkohols tomēr esot "pirmajā vietā", ja runā par to, ar ko jaunieši iecienījuši apreibināt savus nenobriedušos prātus.

Ģirģens pastāstīja, ka vēl pirms šīm pārbaudēm policija iepriekš ir pieķērusi vairākus jauniešus, kuri skolās izplata aizliegtās vielas, un pie viņiem atrastas lielas naudas summas. Jaunieši, kuri vienaudžiem piegādā atkarību izraisošās vielas, to uzskata pie vieglu peļņas avotu, kā labu veidu, kā gūt papildu ienākumus, taču neapzinās, ka šāda rīcība ir kriminālsodāma. "Tas ir ceļš uz tiesu," uzsver Ģirģens.

Šuplinska met akmeņus arī vecāku dārziņā, kuri nepievērš pietiekamu uzmanību savu bērnu izglītošanai šajos jautājumos. Viņa norāda, ka reti mājās tiek iegādāti analītiska satura žurnāli, laikraksti, tā vietā izvēloties tā dēvēto dzelteno presi, kurā atspoguļota bohēmas spozme, un jaunieši, alkstot pēc šādas dzīves, meklē vieglākos ceļus.

Ģirģens aicina vecākus būt modriem un reaģēt, ja bērnam, piemēram, parādījies jauns tālrunis, ja viņam mainījusies uzvedība, draugu loks, tas viss var liecināt par iesaistīšanos šajā nelegālajā rūpalā. Iekšlietu ministrs, kurš agrāk ir strādājis par advokātu, savā praksē ir redzējis jauniešus, kuri izplata narkotikas. "Vai tas ir normāli, ja pie 16 gadus veca jaunieša ir atrodami gandrīz 1000 eiro?".

Rīgas Teikas vidusskolas, kuras telpās arī norisinājās preses konference, direktore Ilona Bergmane, papildinot ministrus, atzina, ka jebkuras skolas vadītāja un pedagogu uzdevums ir veicināt izglītojošo darbu, mācīt bērniem dzīves vērtības un iesaistīt šajā procesā vecākus. "Tīņiem gribas pamēģināt, bet viņi nesaprot, kādas var būt sekas," saka Bergmane, kuras vadītajā skolā pirms aptuveni 10 gadiem jau bijis gadījums, kad pie skolēna atrasts grams kādas narkotiskās vielas. Toreiz viņi neklusēja, un par notikušo ziņoja policijai. Tāpat viņa uzskata tagad, ka nav jābaidās par skolas prestižu, bet jādomā par bērniem. "Prestiža ir tā skola, kura aktīvi cīnās ar šādiem gadījumiem, nevis tos slēpj. Mēs skolā veicam iekšējās aptaujas, paši aktīvi sekojam līdzi situācijai. Jebkas, ko darām jaunās paaudzes labā, situāciju var vērst tikai par labu," uzskata Bergmane. Viņa arī stāsta, ka skolotājiem un vecākiem ir pieejamas nodarbības, kurās māca atpazīt pazīmes, ja bērns sācis lietot kādas atkarību izraisošas vielas, taču uz tām parasti ierodoties visai mazs vecāku skaits. "Aicinu vecākus pavērt acis," saka direktore.