Atkritumi nepazūd – pats tos vēlāk apēd. Saruna ar 'zero waste' entuziastiem

Arnija maizes darbs ir vizuālo reklāmu veidošana, savukārt Lauma pagājušā gada vasarā saņēmusi diplomu un strādā par fizioterapeiti. Abi brīvajā laikā apmeklē salsas nodarbības, piekopj gan parasto, gan akro jogu un vingro svaigā gaisā. Katras brīvdienas viņi cenšas pavadīt aktīvi un kaut kur ārpus pilsētas – tuvāk dabai. Taču pāra sirdslieta ir ceļošana, kuru cenšas piekopt pēc iespējas vairāk – cik laiks un līdzekļi atļauj. Nav noslēpums, ka skaisto pāri ir iecienījuši arī fotogrāfi, kuri Laumu un Arniju šad tad aicina piedalīties fotoprojektos.

Pirms kāda gada Arnijs un Lauma nolēmuši pievērsties "zero waste" jeb bezatkritumu dzīvesveidam. Vaicāti, kāpēc izdarījuši šādu izvēli, Arnijs stāsta: "Tās lietas, kuras patērē un izmet, patiesībā nekur nepazūd – atkritumi, kurus izmet, pēc kāda laika atgriežas atpakaļ, visbiežāk kāda dzīvnieka vai zivs vēderā, un būtībā tu pats tos pēc tam apēd." Lauma papildina Arniju, sakot, ka nevēlas, lai viņas bērni, kuriem nākotnē dos dzīvību, ēstu plastmasu. "Jā, mēs laikam esam aizdomājušies tālāk par mūsu pašu paaudzi, taču daudzi to nespēj, tāpēc, lieki nelauzot galvu, met ārā visu, kas ir nevajadzīgs vai uzskatāms par atkritumu, kā saka – no acīm prom, no sirds laukā," secina Arnijs.