Zini, kas man šķiet divas visgrūtākās lietas ap šo laiku? Odi un līdzīgi domājošie. No pirmajiem, vasaras saulstāvjus senču garā svinot, ir teju neiespējami izvairīties, toties otros mēdz būt grūti atrast. Tomēr šī laika rata pietura ir gana svarīga, lai to godam pavadītu, turklāt 21. jūnijs šogad iekrīt piektdienā!
Es personīgi tā arī neesmu atradusi 100% efektīvu pretodu līdzekli, izņemot palikšanu dzīvoklī, bet tas šajā gadījumā nav risinājums, jo tā mēs sev nozogam pusi maģiskā laika burvības. Vasarvidus, dabas pats leknums un plaukums, un tieši četru stihiju apjaušana un savienošanās ar tām dienās, kad dzīvības devējai saulei ir vislielākais spēks, dod jaudu veiksmīgi pabeigt Ziemassvētkos izsapņoto, Metenī saplānoto, Lielā dienā iešūpoto un Ūsiņā realizēt sākto. Protams, tas ir simboliski saprotams, varbūt tava lielā iecere radās citā brīdī, bet tik un tā vasaras saulstāvji ir spēka mirklis, kuru muļķīgi neizmantot.
Savulaik senči katros godos kūra rituālo uguni, mūsu ritmā saulstāvji vairumam palikuši vienīgie, kad var tā īsti pakomunicēt ar Uguns stihiju. Un tas parasti iespējams kaut kur tuvāk dabai, līdz ar ko Zemes stihija arī ir klātesoša un mīlēta, cik tālu tā nesaistās ar dubļiem, nātrēm, ērcēm, odiem u.tml. Svaigo ārpilsētas gaisu mēs arī labprāt ievelkam nāsī, bet, kolīdz Vējamāte grib piedalīties jūtamāk un sagriež lielāku pūtienu, tā Gaisa stihija iekļūst nedraugu sarakstā. Ar Ūdens stihiju vēl trakāk – tās aktīvā klātbūtne pavisam var samaitāt omu...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
