Disharmonija. Disharmonijas visizplatītākais cēlonis ir situācija, kurā cilvēks zaudē sev svarīgas attiecības, piemēram, dzīvesbiedra nāves gadījumā. Vai – kad zūd ticība kaut kam, kas viņam bijis svarīgs. Šāda situācija negatīvi ietekmē mūsu imūnsistēmu. Pret disharmoniju ideāli līdz meditācija.
Hroniskas bailes. Cilvēks, kurš baidās, paver savu aizsarglauku un kļūst pieejams dažādām slimībām, jo bailes trucē mums kontrolēt mūsu organismu.
Apsēstība. Tā ir situācija, kad mēs, pēc šamaņu uzskatiem, esam pazaudējuši savu garu–sargātāju un, nonākot negatīvu domu iespaidā, atveram kanālu, pa kuru mūsos var iekļūt dažādas enerģētiskās būtnes, kas izmaina mūsu dzīvi, mēs sākam īstenot mums svešas programmas.
Dvēseles zaudējums. Tas ir adaptatīvs mehānisms: traumu gadījumā kopā ar sāpēm un nepanesami sliktām atmiņām par traumu šīs nepatīkamās atmiņas vai sajūtas tiek izsviestas no ķermeņa kopā ar dvēseles daļiņu. Kad cilvēkā palicis pārāk maz viņa dvēseles, viņš var saslimt. Dvēseles zaudējums ir visbīstamākais no visiem četriem slimību cēloņiem. Lai to novērstu, ieteicams periodiski, vairākas reizes gadā veikt dvēseles atgūšanas rituālu. Šim rituālam vispiemērotākais laiks ir saulstāvji un saulgrieži, taču nepieciešamības gadījumā var pielāgot dažādiem citiem spēcīgiem laikiem. Vienīgi nebūtu labi to veikt Saules un Mēness aptumsuma laikā.
Dvēseles zaudējuma sakarā ir interesanti pavērot tā sauktos klaida latviešus. Katrai nacionālajai mentalitātei ir raksturīga čakru krāsa vai frekvenču josla, kura stipri ietekmējas no apkārtējās vides. Klaida tautiešiem atgriežoties Latvijā, latviešiem raksturīgā frekvenču josla jeb latviskā mentalitāte neatjaunojas. Citiem vārdiem, enerģētiski viņi mūsu tautā paliek kā svešķermeņi – migranti. Varbūt beidzot ir pienācis laiks uzņemt viņus atpakaļ?...
Zaudējot daļu savas dvēseles, kopā ar to mēs zaudējam arī personīgo spēku. Sasniedzot noteiktu līmeni šajā ceļā, mēs esam zaudējuši jau tik daudz spēka, ka sākam izskatīties nožēlojami, sākam līdzināties apgrauztai ābola serdei. Mūsu zaudētās dvēseles daļas atrodas kaut kur, kādā pasaulē, un ilgojas atkal apvienoties ar mums. Gaida, kad mēs viņas pasauksim.
Lai tiktu galā ar ceturto slimības iemeslu – ar dvēseles zaudējumu –, radīts dvēseles apvienošanas rituāls. Kad mēs tās saucam pirmo reizi, tās auj kājas, lai atgrieztos. Mūsu otrais sauciens steidzina tās doties ceļā. Kad mēs saucam tās trešo reizi, mēs atveram kanālu, pa kuru tās var doties mājup.
Dvēseles apvienošanās rituāls
Pirmā ieelpa. Ieņem ērtu pozu, izdari dziļu ieelpu un saki: „Es (nosauc vārdu) aicinu visas savas dvēseles daļiņas, kuras izklīdušas Visumā, atgriezties pie manas dvēseles un atkal apvienoties. Manu balsi tās izdzirdēs vistālākajos Visuma nostūros, Augšējā, Apakšējā un Vidējā Pasaulē. Lai tās visas izdzird manu balsi!"
Otrā ieelpa. Ievelc otreiz elpu un saki: "Es (vārds) daru zināmu visām manas dvēseles daļiņām – nozaudētām, citu ļaužu nozagtām vai manis paša dāvātām, ka laiks ir atgriezties pie manis un apvienoties vienotā dvēselē, jo tā ir tikai mana dvēsele un tikai man tā var piederēt, kā es tai piederu!"
Iztēlojies, kā mazas dzirkstelītes, zvaigznītes vai cilvēciņi sāk pulcēties grupās un dodas ceļā pie tevis. Daļa nāk pa vienam, citi pulciņā. Dažas daļiņas, iespējams, nes uz sevis vardarbības atstātās pēdas, ja ieraugi tādas – parunā, pajautā, kāpēc viņas tādas ir kļuvušas. Dažreiz atgriežas „dubultnieki” – īpaši lielas dvēseles daļiņas.
Trešā ieelpa: "Es (vārds) uzrunāju visas savas dvēseles daļiņas, kuras atgriezušās, no jauna apvienoties manā vienotā dvēselē, jūs man esat vajadzīgas, un es jūs gribu!"
Trešā ieelpa ir apliecinājums, ka tu esi gatavs kļūt vesels un laimīgs un uzņemties savas rīcības sekas. Trešās ieelpas laikā dzirkstis sāk kustēties pie tevis, ienākot caur saules pinumu. Jo lielāks viņu ātrums, jo maigāk tās atgriežas. Gaidi, līdz tās visas atgriezušās pie tevis un apvienojušās. Kad tas noticis, tu sajūti spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, iekšēju prieku, mieru, sajūtu, ka esi atgriezies mājās no ilga un tāla ceļojuma. Sākumā tu vari sajust enerģijas pārpilnību, var būt sajūta, ka esi kļuvis jaunāks, var būt siltums, kas izplūst pa visu ķermeni.
Ir pienācis laiks veikt dvēseles atkalapvienošanās rituālu. Apskauj sevi abām rokām, tā noslēdzot maģisko apli – par zīmi, ka esi sevi pieņēmis. Tas ir ļoti emocionāls mirklis, un daudzi šajā brīdī sāk raudāt.
Ir pienācis laiks svētīt sevi! "Es (vārds) uzrunāju visas manas dvēseles daļas, kuras pie manis atgriezušās. Es lūdzu manu dvēseli atkal apvienoties ar mani. Es nevēlos konfliktēt ar tevi, es vēlos tevi pieņemt, es lūdzu – piedod man, es lūdzu – piedod man (divreiz). Es radīju apstākļus, kas mūs atdalīja vienu no otra, to neapzinoties... Mana dvēsele, es lūdzu tevi – piepildi mani, piepildi ar savu spēku un savu mīlestību!" Pagaidi apmēram divas minūtes, lai izbaudītu jauno sajūtu. Ja vajag, var ilgāk.