Pērn sarukusi bērnu adopcija uz ārzemēm; pieaudzis viesģimeņu skaits Rīgā

Pozitīvas tendences redzamas datos par kādā no ārpusģimenes aprūpes formām dzīvojošo bērnu skaitu. Ja 2017. gadā kopumā 1603 bērni dzīvoja pie aizbildņiem, audžuģimenē vai kādā aprūpes iestādē, tad pagājušajā gadā tie bija 1572 bērni, un šī gada pirmajos piecos mēnešos – 1580 bērni. Lielākā daļa ārpusģimenes aprūpē esošo Rīgas bērnu dzīvoja pie aizbildņiem un turpat līdzīgā skaitā audžuģimenēs vai kādā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Jāsaka, ka pārsvarā aizbildņi bijuši bērna vecvecāki, pēc tam citi radinieki un vismazākais aizbildņu skaits bijušas citas personas.

2018. gadā Rīgas bāriņtiesa kopumā par 292 bērniem pieņēmusi lēmumus par ārpusģimenes aprūpi: 172 bērniem atrastas mājas aizbildņu ģimenēs, 84 bērniem atradusi audžuģimenes, bet 36 bērniem diemžēl bija jādzīvo kādā no bērnunamiem vai rehabilitācijas institūcijām. Pozitīvi vērtējams fakts, ka 25 no audžuģimenēs un 7 no aizbildņu ģimenēs dzīvojošiem bērniem tikuši adoptēti.

Kopumā Rīgā 2018. gadā bija 82 audžuģimenes, no kurām sešas audžuģimeņu statusā bija pirmo reizi. Palielinātais atbalsts diemžēl pagaidām nav vairojis audžuģimeņu motivāciju pārtapt kādā no specializēto audžuģimeņu formām. Līdz ar to, tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šogad Rīgā ir tikai viena specializētā krīzes audžuģimene un nav nevienas specializētās audžuģimenes bērniem ar invaliditāti. Tomēr pieaudzis viesģimeņu skaits – 2018. gadā šādu statusu ieguvušas 38 ģimenes Rīgā.

Pērn Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par 65 bērniem, ka adopcija ir viņu interesēs, un lielākais šādu bērnu skaits bija zēni vecumā no 4 līdz 12 gadiem. Kopumā 2018. gadā no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošajiem bērniem Latvijā tika adoptēti 29, bet uz ārvalstīm – 20 bērni. Izteikti samazinājies to bērnu skaits, par kuriem bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu, ka adopcija uz ārvalstīm ir pieļaujama – pagājušajā gadā tie bija tikai 19 bērni, salīdzinoši ar 46 bērniem 2017. gadā, ko ir iespējams skaidrot arī ar jaunās Adopcijas kārtības pieņemšanu pagājušā gada rudenī.

Pēdējo astoņu gadu laikā sasniegts viszemākais punkts, kad Rīgas bāriņtiesa pārtraukusi vecākiem aizgādības tiesības – 2018.gadā tās bija 266 personas, un šāds lēmums skāris 267 bērnus. Pārtrauktās aizgādības tiesības atjaunotas 95 personām, un šāds lēmums ietekmējis 116 bērnus. Tas skaidrojams ar rūpīgu bērna interešu izvērtēšanu dzīvošanai ģimenē un doto laiku vecākiem risku novēršanai, arvien ciešāku sadarbību ar sociālo dienestu vai citām atbildīgajām institūcijām, lai maksimāli nodrošinātu ģimenēm visa veida tām nepieciešamo atbalstu.

2018. gadā Rīgas bāriņtiesa pieņēma lēmumus par prasību sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu 187 personām, no kurām 106 ar tiesas spriedumu arī atņemtas aizgādības tiesības. Attiecīgi tie bija 126 bērni, kuru vecākiem ar tiesas spriedumu tika atņemtas aizgādības tiesības, un visvairāk ietekmēja bērnus vecumā no 4 līdz 12 gadiem. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā visi šie rādītāji ir samazinājušies.

Pagājušajā gadā pirmo reizi Rīgas bāriņtiesa saskārās ar situāciju, kad Latvijā ieradās četras nepilngadīgas personas bez pavadības, no kurām diviem tika atrastas aizbildņa ģimenes, bet divi bērni ievietoti bērnunamā. 2018. gadā arī pieņemts viens lēmums par atļaujas došanu nepilngadīgai personai stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Rīgas bāriņtiesa arī iedrošina iedzīvotājus vērsties pēc palīdzības gadījumos, ja no ārzemēs dzīvojošu Latvijas valstspiederīgo ģimenēm tiek izņemti bērni un ievietoti audžuģimenēs ārvalstīs. Lielākoties šādas situācijas rodas, ja ārvalstu sociālie dienesti uzskata, ka ģimenē notikusi vardarbība pret bērnu, vai arī vecāki pārmēru lieto atkarību izraisošas vielas. Daudzos gadījumos Latvijā palikušie radinieki uzskata, ka nevar cīnīties par savu tuvinieku bērniem zināšanu vai iespēju trūkuma dēļ un nevēršas pēc palīdzības, tomēr to iespējams saņemt Tieslietu ministrijā. Pēdējo trīs gadu laikā Rīgas bāriņtiesa sadarbībā ar Tieslietu ministriju veikusi 17 jurisdikcijas pieprasījumus ārvalstu iestādēm, lai šādas lietas tiktu izskatītas Latvijā, nevis tiktu atstātas lemšanai ārzemēs, un ir veiksmīgi palīdzējusi atgriezties 11 bērniem dzimtenē radinieku ģimenēs.