Invalīdu ratiņus man aizdeva Invalīdu un viņu draugu biedrībā "Apeirons". Maršruts, gluži tāpat, kā pirms deviņiem gadiem, sākas K. Valdemāra ielas 39. nama pagalmā. Pirms starta "Apeirons" projektu koordinatore Irina Parhomenko atgādina, kā braukt ar ratiņiem, un iesaka netērēt laiku Rīgas domei un sabiedriskajam transportam, kopš 2010. gada nekas nav mainījies, pieejamība tā pati.
Pa Valdemāra ielu dodamies centra virzienā, līgani šķērsojot apmales. Pirms deviņiem gadiem te neveiksmīgi centos izmantot bankomātu. Tā vairs te nav, tādēļ dodamies uz nākamo tuvāko. Bez grūtībām uzbraucu uz rampas un izņemu naudu.
Tiesa, ne visi bankomāti mūsu maršrutā ir tik ērti pieejami cilvēkam ratiņkrēslā. Piemēram, Valdemāra un Dzirnavu ielas krustojumā pie bankomāta jāstiepjas arī veselam, maza auguma cilvēkam. Centieni piebraukt tuvāk, lai neizveltos uz ielas braucamās daļas, piesaista kāda garāmgājēja uzmanību. Viņš parāda bankas darbinieka apliecību un piedāvā palīdzēt.
Tā kā ratiņkrēsls man ir svešs, pārvietošanās ir sarežģīta – lai ripinātu riteņus, nepieciešamas spēcīgas rokas. Piecas minūtes vēlāk tās jau ir notraipītas, un es atceros, ka bija jāpaņem cimdi, par to mani brīdināja pirms deviņiem gadiem. Māris piedāvā iebraukt celtniecības preču veikalā. Iekļūt pa plašajām kāpnēm, kas ved lejup uz pagrabu, es nevaru.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv