Trīs rotaļas Līgosvētkiem, kurās līksmot mazajiem jāņubērniem

Ejot rotaļās, galvenais atcerēties, par labu noskaņojumu, sirsnīgu dziedājumu un kārtīgu izkustēšanos. Pieaugušie var rādīt piemēru bērniem, mācot dziesmas un rotaļu kustības, lai mazie jāņubērni Līgo vakaru un Jāņu rītu pavadītu līksmi. Un galvenais – jo lielāks rotaļās gājēju bariņš, jo labāk!

Vienu reizi gadā krauklīti ozolā nomaina pats Jānis, kad rotaļā gājēji vienojas šādā Jāņu interpretācijā. Rotaļa notiek šādi: visi līgotāji sastājas lielā aplī un sadodas rokās. Apļa vidū nostājas viens "Jānīts", kurš tad būs ozolā sēdētājs. Visi dzied pantiņu un soļo apkārt aplī stāvošajam. Kad piedziedājums sāk skanēt pirmo reizi, vidū stāvošais Jānīts noskata kādu, pieskrien klāt un ritmiski dara sekojošo: trīs reizes piesit kājas, to atkārto noskatītā persona, tad trīsreiz sasit plaukstas, ko partneris atkārto.

Kad plaukstas sasistas, Jānīts ar noskatīto partneri paceļ gaisā sadotas rokas un izveido vārtus. Pārējie rotaļas dalībnieki, kas atrodas aplī, dzied pantiņu otru reizi un visi, joprojām savedušies rokās, veikli joņo pa apli, izlienot cauri izveidotajiem vārtiem. Tas, kurš paliek vārtos pēdējais, kad izskanējusi pantiņa pēdējā zilbe un vārti noslēgti, stājas apļa vidū, lai rotaļa varētu sākties no jauna.

Jānīts sēž ozolā, zelta kokles rociņā.
Oktairidi, oktairidi, zelta kokles rociņā. (2 reizes)
Kāp, Jānīt, lejiņā, spēlē savas zelta kokl's!
Oktairidi, oktairidi, spēlē savas zelta kokl's! (2 reizes)

Jāņabērni sadalās divos vienādos apļos jeb dārziņos, kas atrodas viens iekš otra. Vienā aplī rokās sadevušās meitenes, otrā aplī – puiši. Sāk dziedāt pantiņa pirmo rindu – ārējais aplis soļo vienā virzienā, bet iekšējais – pretējā. Kad sāk dziedāt pantiņa otro rindu, pēc slepenas iepriekšējas vienošanās, kāds no iekšējā apļa pāršķeļ ārējo un kādu no sava iekšējā apļa izved ārā. Ārā izvestais pievienojas ārējam aplim. Bet tas līgotājs, pie kura kreisās rokas pārcirta apli, ieved kādu no sava (ārējā) apļa iekšējā aplī.

Tātad – katra pantiņa otrās rindas laikā notiek abu dārziņu mīšanās, kad kāds no iekšējā dārziņa pāršķeļ ārējo. Mainīšanās ar vietām jāpaspēj izdarīt, kamēr visi dzied pantiņa otro rindu. Ja maiņa neizdodas, pantiņu sāk dziedāt no sākuma. Rotaļa notiek tik ilgi, kamēr iekšējā dārziņa dalībnieki ir ārējā aplī, bet ārējā dārziņa rotaļā gājēji – iekšējā aplī.

1. pants: Lielais Jānis kalniņā strīķē savu izkaptiņ', 2x
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ'! 2 x

2. pants: Ja tu labi neiztrīsi, izkaptiņa nekodīs! 2 x
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ'! 2 x

3. pants: Mazais Jānis lejiņā taisa savu stabulīt'. 2 x
Tais', Jānīt, tais', Jānīt, tais', Jānīt, stabulīt'! 2 x

4. pants: Ja tu labi netaisīsi, stabulīte neskanēs! 2 x
Tais', Jānīt, tais', Jānīt, tais', Jānīt, stabulīt'! 2 x

5. pants: Meitenīte, zilacīte, patur' Jāņa stabulīt'! 2 x
Tur', meitiņ, tur', meitiņ, tur', Jāņa stabulīt'! 2 x

6. pants: Ja tu labi neturēsi, stabulīte neskanēs! 2 x
Tur', meitiņ, tur', meitiņ, tur', Jāņa stabulīt'! 2 x

Rotaļa, kuras laikā būs gan jāplaukšķina, gan jārībina kājas un jāseko līdzi koordinācijai. Visi sastājas aplī un sadodas rokās, sāk dziedāt pantiņu un soļo pa apli vienā virzienā, pēc pirmās rindas uz "te!" katrs saplaukšķina savas plaukstas. Pēc plaukšķināšanas atkal sadodas rokās un soļo uz pretējo pusi, kā iepriekš, atkal pie "te!" pantiņa otrajā rindā saplaukšķina. Soļošana apstājas, kad pantiņā skan "rociņāmi", visi saplaukšķina, kad "kājiņāmi" – piesit pie zemes ar kājām. Pie "labrītiņi – mums" rotaļas dalībnieks saplaukšķina plaukstas ar to cilvēku, kas stāv pie labās rokas, bet pie "vakariņi – jums" sasit plaukstas ar to rotaļbiedru, kas pie kreisās rokas. Rotaļu turpina iet pa apli vēl, katru reizi visu atkārtojot arvien ātrāk un ātrāk.

Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Ir jau visi Jāņa bērni sanākuši te!
Rociņāmi – plaukš, plaukš,
Kājiņāmi – taukš, taukš!
Labrītiņi – mums, mums,
Vakariņi – jums, jums! (pēdējās divas rindas atkārto 2 reizes)