skola klase skolēni tāfele skolotājs
Foto: AFP/Scanpix
Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju, tiek izstrādāti plāni un meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācijas pieejamība. Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola norāda, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Ieva Reine uzsakta, ka reemigrējošo ģimeņu bērniem skolās nepieciešams gadu ilgs pārejas posms, kura laikā bērns uzlabo latviešu valodas zināšanas un veido izpratni par mācībām, taču nesaņem vērtējumu.

Šajā rakstā lasi Reines izceltās problēmas, ar kurām, atgriežoties Latvijā, saskaras reemigrējošās ģimenes un viņu bērni. Savukārt tālāk piedāvājam ieskatu Ozolas priekšlikumos, kas varētu radīt ģimenēm vēlmi atgriezties dzimtenē un palīdzēt bērniem iekļauties latviešu skolās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!