Zīdīt parkā vai kafejnīcā – vai citiem ir jāredz, kā zīdaini baro ar krūti?  (19)

Mūsdienīga jaunā māmiņa gan nevairīsies iziet sabiedrībā un nekautrēsies savu jaundzimušo pabarot arī ārpus mājokļa četrām sienām, ja apstākļi spiedīs. Tā kā laiks no 1. līdz 7. augustam ik gadu pasaulē ir Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa, portāls "Cālis" vaicāja viedokli sertificētai zīdīšanas konsultantei un dūlai Janai Biezajai, kā arī jaunajai māmiņai Līgai, kuras ikdiena paiet, rūpējoties par trīs mēnešus vecu mazulīti.

Arī Rīgas Dzemdību nams nesen izziņoja, ka turpmāk aizvien ciešāk sadarbosies ar jaunajiem vecākiem, lai sekmētu zīdīšanu. Izstrādātas rekomendācijas no Dzemdību nama vecmātēm, zīdīšanas konsultantēm un neonatalogiem, bet pie medicīnas iestādes izstādītas vides reklāmas, kur redzama mamma, kas zīda bērniņu. Tāpat arī uzņēmumi, kuru darbība mērķēta uz ģimenēm, kā arī sabiedrisko vietu pārraudzītāji aizvien vairāk domā par to, lai mammām būtu netraucēta vide, kur pārtīt, apkopt un zīdīt mazuli. Par pašu krūtsbarošanu aizvien biežāk runā arī jaunās māmiņas, liekot iedvesmojošus attēlus un aprakstus sociālajos tīklos, mudinot nekautrēties no dabiskā procesa.

Zīdīšanas konsultante un dūla Jana Biezā ik dienas strādā ar satrauktām jaunajām māmiņām, kurām nepieciešama palīdzība tieši zīdīšanas jautājumos. Janai pašai ir divas meitas, kas nu jau ir lielas, taču zīdīšanas konsultante šo laiku, kad mazuli nācies barot ar krūti publiskās vietās, nebūt nav aizmirsusi. Viņa aicina visu nevērtēt krasi un nevelties savos uzskatos par krūtsbarošanu no viena grāvja otrā. Galējība, Janasprāt, ir nepieklājīga atkailināšanās publiskā vietā, kad jaunā māmiņa nevis vienkārši zīda mazuli, bet skatam paver arī otru kailo krūti, kas netiek izmantota. Bet otra galējība – sēdēšana ne visai labi smakojošā publiskajā tualetē, lai tikai būtu prom no citu acīm un neviens neredzētu, kā zīdainis malko pusdienas pie mammas pupa.

Jana norāda, ka vienmēr ir vidusceļš, un no savas pieredzes atceras, ka laikā, kad pati zīdījusi, nekautrējusies to darīt publiski, taču respektējusi gan apkārtējos, gan savu bērnu un piesegusies ar šalli. "Cilvēki ir dažādi, un man nav mērķa viņus izprovocēt. Man patika aizsegt šo skatu, lai netraucētu manām meitām zīst tajā brīdī. Man šķiet, ka par šo runāt ir pārspīlēti, bet gribētos, ka mēs tomēr redzam šo skatu – kā mamma brīvi zīda mazuli. Man ļoti pietrūkst," viņa stāsta. Jana, būdama aktīva zīdīšanas konsultante Talsos, vienu gadu izveidojusi pat speciālas uzlīmītes, kas norādītu zīdīšanas un pārtīšanas vietas, ar domu, lai katra mamma to varētu darīt droši.

"Nav jāatkailinās ar domu "redz, kur mans pups, redz, kā es zīdu". Bet, kad tā skaisti un neuzmācīgi to dara, citas sievietes publiski redzētu, kā tiek zīdīts bērniņš," stāsta Jana uzskatot, ka šim procesam ir arī izglītojoša nozīme – lai jaunas sievietes redzētu, kā notiek krūtsbarošana praksē, un nekautrētos apmierināt mazuļa izsalkumu un pašas zīdīt, atrodoties ārpus mājām, kad viņām piedzims mazuļi. "Kad zīdīšanas lekcijās jautāju sievietēm, vai viņas vispār ir redzējušas, kā zīda bērniņu, lielākā daļa atbildēja – nē. Atceros Sandras Lases teikto (Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas vadītāja), kad viņa stāstīja par pērtiķu mammu, kas dzemdēja zoodārzā. Viņai piedzima pērtiķēns, un viņa to nezīdīja, jo nekad to nebija redzējusi, kā citas pērtiķu mammas zīda mazuļus. Nebija vizuālās pieredzes. Un tad šis eksperiments tika attīstīts tālāk – kāda sieviete katru dienu gāja pie būra un zīdīja savu bērniņu, lai pērtiķu mamma redz. Un viņa sāka atkārtot, darot to pašu ar savu bērniņu." Zīdīšanas konsultante gan aicina nepārspīlēt un nenorādīt citiem, ka šis dabiskais process būtu jāuzspiež svešiem cilvēkiem, kā arī pašam zīdainim. Zīdīt publiski var skaisti, respektējot sevi un mazuļa ēdienreizi, piesedzot skatu nevēlamām acīm.

Jaunā māmiņa Līga, kura pašlaik dienas aizvada ar savu trīs mēnešus veco zīdaini, uzskata, ka sabiedrībā, kurā ir veselīga attieksme pret savu ķermeni un ķermeni kā tādu, kā arī pret citu pamatvajadzībām, nemaz nevajadzētu būt šādai diskusijai par to, vai publiski barot ar krūti ir pieņemami. "Pirms kļuvu par māmiņu, par publisko zīdīšanu jau biju lasījusi un domājusi, kāds ir mans viedoklis. Tas, kas mani šokēja – dažādās diskusijās pašas jaunās māmiņas visai skarbi par to izsakās. Tagad, kad pati esmu mamma, saprotu, ka pret publisko zīdīšanu pozitīvi var attiekties tad, ja ir veselīga attieksme pret savu ķermeni un funkcijām, ko tas pilda. Šobrīd manas krūtis primāri ir ēdiena trauks ar fundamentāli būtisku funkciju – uzturēt pie dzīvības mazu, neaizsargātu dzīvību, nevis seksuāls objekts. Es baroju bērniņu pēc pieprasījuma, tāpēc visai loģiski, ka viņš var sagribēt ēst publiskā vietā, gluži kā jebkurš divgadnieks vai cita vecuma bērns, kura vajadzības nepieciešams apmierināt gandrīz uzreiz," savu nostāju pauž Līga.

"Tā kā mans mazulis vēl ir pavisam mazs, tad nav ļoti liela pieredze ar zīdīšanu publiskās vietās, bet ir sanācis to darīt parkā, kafejnīcā un uz soliņa ielas malā. Ja mans bērniņš grib ēst un saprotu, ka tik drīz nevarēšu apmierināt viņa vajadzības privātā telpā, es nedomājot pabarošu publiski. Domāju, ka neviena mamma speciāli nevēlas eksponēt savas kailās krūtis citu acīm, bet tajā brīdī domā tikai par sava mazuļa vajadzībām," spriež Līga, piebilstot, ka pati šādās reizēs cenšas piesegties, ja tas iespējams. Jaunā māmiņa šobrīd vēl nejūtas tik virtuoza krūtsbarotāja, lai piesegtos katru reizi, jo procesa sākumā jāparūpējas, lai bērniņš pareizi satver krūti. Ja kāds tajā brīdī iet garām, Līga nogaida dažas sekundes un tikai tad nododas bērniņa zīdīšanai. Tāpat Līga uzskata, ka ir absurdi ēdināt mazuli pie tualetes poda publiskajās labierīcībās. Viņa ciena savu mazuli un nekad to nedara, jo bērniņam nav jāēd tur, kur citi nokārto savas dabiskās vajadzības.

"Ja nu akurāti kāds lūr virsū, tā jau ir viņa problēma. Kā saka, ja cilvēkam ir vaļēja bikšupriekša, var taču turpināt skatīties acīs vai citur. Nedomāju, ka manas krūtis būtu ar ko īpašākas par citām, lai tiktu pētītas. Uz sekundi tas krūtsgals varbūt pazibēs. Par pārējo krūts daļu vispār nedomāju, ka pie mūsdienu apģērba modes kādam būtu, par ko sūdzēties – lielāko daļu no krūtīm var redzēt arī pie sievietēm, kas nezīda, – pludmalē un tamlīdzīgi. Drīzāk nepatīkami varētu būt, ja kāds nepazīstams mūs pēta tik intīmā un jaukā procesā, kāda ir zīdīšana." Līga arī atzīst, ka viņai patīk zīdīt mazuli un tas viņai ir īpašs notikums, jo ne visām mammām ir lemts to piedzīvot dažādu iemeslu dēļ, tāpēc viņa lepna un pateicīga, ka var to darīt.

"Pati neesmu likusi sociālajos tīklos fotogrāfijas, kur zīdu mazuli, bet attiecīgā kontekstā noteikti to varētu, jo esmu par to, ka mēs veselīgi uztveram dabā esošās norises, tajā skaitā zīdīšanu. Sociālie tīkli ir lieliska vieta, kur komunicēt par dažādiem jautājumiem un izglītot sabiedrību, tajā skaitā par to, ka zīdīšana ir pilnīgi normāla un dabiska lieta. Un cilvēkiem vienmēr ir iespēja novērsties – gan sociālajos tīklos, gan klātienē. Es kā jaunā māmiņa (un arī pirms tam) taču nemitīgi novēršos un mēģinu mainīt virzienu, ja pretī nāk smēķētājs. Vizuāli es varu novērsties, bet fizisku kaitējumu man un manam bērniņam ar radītajiem dūmiem viņš nodara. Mana uz brīdi pazibošā krūts nodara tikai vizuālu kaitējumu nevesela cilvēka psihei," atklāta ir Līga.