Seksuālā vardarbība pret bērnu ietekmē ģimeni neatkarīgi no tā, vai vardarbība ir nākusi atklātībā un bērns par to stāstījis, vai nē, jo vardarbības iespaidā mainās bērna uzvedība un psihiskā veselība. Vecāku reakcija, uzzinot par notikušo, ir pielīdzināma sekundārai traumai, proti, tā ir kā spoguļreakcija tam, ko pārdzīvo cietušais bērns un var turpināties gadiem ilgi, viļņveidīgi, ne tikai laika periodā, kad vardarbība atklāta, norāda "Centrs Dardedze" speciālisti.
Vecāku pārdzīvojumi var izpausties kā intensīvas bailes, bezpalīdzība, šausmas. Nepatīkamās atmiņas un ainas var neprognozējami ielauzties apziņā, pat tad, ja vecāki nav redzējuši seksuālo vardarbību pret bērnu paši savām acīm. Vecākiem var būt miega traucējumi, hipermodrība un tramīgums, grūtības koncentrēties, var veidoties bezcerība par nākotni. Dažiem vecākiem var tikt uzstādīta pēctraumas stresa traucējumu diagnoze, var veidoties depresija pat vairākus gadus pēc vardarbības atklāšanas, psiholoģiskas problēmas var pieaugt ar laiku, nevis eskalēties brīdī, kad atklājusies seksuālā vardarbība. Daži vecāki stāsta par savas identitātes zudumu, jo mainās veids, kā viņi uztver ģimeni un sevi kā vecāku. Zūd jēga dzīvei un visiem tiem ziedojumiem ģimenes vārdā, ko katrs no mums, kam ir ģimene, ir veicis.
Vecāki var vainot sevi notikušajā, izjust bezspēcību, dusmas, trauksmi, izmisumu, sēras. Emocijas var būt īpaši spilgtas, ja vardarbība notikusi ģimenes lokā un varmāka bijis, piemēram, nevardarbīgā vecāka partneris, vai arī, ja vecāks bērnībā pats cietis no seksuālās vardarbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
