Neviens sapnis nav par lielu. Kristaps Moruss – no stipendiāta par mecenātu

Uzsākot studijas augstskolā Ventspilī, Kristaps pats saņēma Vītolu fonda stipendiju, un tagad ir pienācis laiks, kad viņš ne tikai vēlas, bet arī spēj ieguldīt kāda cita jaunieša izaugsmē. Kristaps cer, ka spēs palīdzēt ne tikai ar finansiālu atbalstu, bet arī ar padomu, kura pašam pusaudža gados esot pietrūcis. Jaunais mecenāts ir pārliecināts, ka sapņi nevar būt par lielu, un ļoti cer, ka arī jaunietis, kas saņems stipendiju, sekos šai mācībai.

"Ja viņa mērķis būtu kādreiz strādāt "Google", "Apple" vai "Facebook", es būtu priecīgs, jo man ir," atklāj Kristaps. Viņam ir bijusi iespēja iepazīties ne tikai ar uzņēmumu ASV, bet arī apmeklēt tehnoloģiju ražotnes Ķīnā, Taivānā un Japānā. "Tā ir tāda episka sajūta, kad tu pirmoreiz šeit atbrauc," par Silīcija ieleju saka Kristaps. Tāpat viņš norāda, ka, par spīti tehnoloģiju gigantu klātesamībai, te viss ir ļoti vienkāršs, nav liekas greznības un nevajadzīgas spozmes. Daudzas lietas, kas Latvijā varētu šķist ekskluzīvas, piemēram, zīmolu un dizaineru apģērbi, ir daudz vieglāk pieejamas. "Un, kad krekliņš vairs nav vērtība, tad, iespējams, tādas cilvēciskās īpašības vairāk izlien ārā."

Jau pusaudža gados Kristaps bijis ļoti patstāvīgs, kopš četru gadu vecuma mamma par viņu un abām māsām gādāja viena. Finansiālu apstākļu dēļ vēlāk viņa devās peļņā arī ārpus Latvijas. Kristaps par to nebēdā un ir pārliecināts, ka tā bija pareizā izvēle, jo ļāva mammai parūpēties par bērniem. Kristaps nekad nav baidījies peldēt pret straumi, un viņa stāsts parāda, ka ikviens var sasniegt savus mērķus, ja nebaidās sapņot un ir gatavs strādāt, lai tos realizētu.

Lai arī stipendijai dots Morusu ģimenes vārds, Kristaps atklāj, ka viņa izaugsmē un dzīvē ļoti liela nozīme bijusi mammai un radiniekiem no viņas puses.