rehabilitācija, pufi, klucīši, bērns, mazulis, emocijas
Foto: Shutterstock
Veselam bērnam tik ikdienišķas darbības kā staigāšana, ēšana, sevis apkalpošana, došanās uz skolu vai treniņiem nešķiet nekas īpašs. Tā tas vienkārši ir, un viss. Taču tajās ģimenēs, kurās aug bērns ar īpašām vajadzībām, ikviens solis iepretim dzīves kvalitātes uzlabošanai ir milzu progress. Bērns, kurš pēc pacietīgiem vingrinājumiem iemācījies noturēt karotīti, bērns, kuram vispār netika dotas nekādas cerības kustēties, sācis spert pirmos solīšus... Veselības uzlabošana ir iespējama ar regulāru, pacietīgu darbu – gan vecāku, gan paša bērna, un to visu apgūt palīdz nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) "Vaivari" speciālistu komanda.

Par bērnu rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, plašajām iespējām, to, cik svarīgs ir ģimenes un speciālistu komandas darbs, bērna socializēšanās ar vienaudžiem, sarunā ar portālu "Cālis" stāsta rehabilitācijas centra "Vaivari" fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, 5. nodaļas vadītāja Iveta Spruģevica un Iveta Kokle-Narbuta, 5. nodaļas vecākā medicīnas māsa, sertificēta bērnu aprūpes māsa un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa.

Protams, viena lieta ir, ko par rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību stāsta paši to sniedzēji, bet otra – kas par šo jautājumu sakāms vecākiem, kuru bērniem ir nepieciešama regulāra rehabilitācija. Tieši tāpēc portāls "Cālis" vērsās pie mammas Ingas Baļes, kura gan pati audzina bērnu ar īpašām vajadzībām, gan arī vada biedrību "Oranžais stars", kas dibināta, lai sniegtu atbalstu smagi slimiem bērniem un viņu vecākiem. Inga ik dienu saskaras ar ģimenēm, kurās aug bērni ar dažādām diagnozēm, kuriem nepieciešama regulāra rehabilitācija, tāpēc viņa ir gana daudz dzirdējusi – gan pozitīva, gan diemžēl arī negatīva par veselības uzlabošanu "Vaivaros".

Lai gan situācija uzlabojas, Veselības ministrija atzīst, ka bērnu rehabilitācijā nepieciešamas pārmaiņas. Pērn būtiski izdevies samazināt gaidīšanas rindu uz rehabilitācijas pakalpojumiem. Vienlaikus joprojām nepieciešami uzlabojumi, tai skaitā nodrošinot vajadzīgos speciālistus. Arī rehabilitācijas jomā cilvēkresursu trūkums ir būtiska problēma, kas neļauj veikt straujus uzlabojumus pakalpojumu pieejamībā. Tāpat papildu finansējums ir daļējs risinājums rindu mazināšanai rehabilitācijā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!