2019. gada sākumā 359 000 jeb 18,7 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3 procentiem mazāk nekā 2010. gadā, kad Latvijā bija 375 000 bērnu šajā vecuma grupā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
2018. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, par 8,4 procentiem ir samazinājies mājsaimniecību ar bērniem īpatsvars un par 3,7 procentiem ir palielinājies mājsaimniecību bez bērniem īpatsvars.
Kopš 2010. gada visstraujāk ir palielinājies vienas personas mājsaimniecību īpatsvars (par 19,1 procentu) un pāru bez bērniem īpatsvars (par 13,3 procentiem). Savukārt pāru ar vienu bērnu īpatsvars kopš 2010. gada ir samazinājies par 2,7 procentiem, mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem – par pieciem procentiem un citu mājsaimniecību ar bērniem, piemēram, vecvecāki, kuri dzīvo ar mazbērniem, vairāku paaudžu mājsaimniecības ar bērniem – par 30,7 procentiem.
No mājsaimniecībām ar bērniem visstraujāk ir pieaudzis tieši vismazāk izplatīto mājsaimniecību īpatsvars – pāri ar trim un vairāk bērniem un pāri ar diviem bērniem – kopš 2010. gada attiecīgi par 66,7 procentiem un 23,3 procentiem, informē CSP.
Kopš 2010. gada ir strauji samazinājies pirmdzimto bērnu īpatsvars (no 48,7 procentiem 2010. gadā līdz 39,5 procentiem 2018. gadā). Savukārt ģimenēs pieauga otro, trešo vai ceturto jaundzimušo īpatsvars. Visstraujāk pieauga to bērnu īpatsvars, kuri ģimenē piedzima trešie. Šo bērnu īpatsvars ir palielinājies no 11,3 procentiem 2010. gadā līdz 15,9 procentiem 2018. gadā.