Bērns vienaudžu vardarbības žņaugos. Saturs paliek, mainās tikai forma

Problēma – realitāte vai pārspīlējums

VBTAI pērn saņēma un izskatīja 375 iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Izvērtējot saņemtās informācijas saturu, tika veikta 141 bērna tiesību ievērošanas pārbaude. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā veiktas 80 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes. Analizējot konsultāciju tēmas, redzams, ka visbiežāk sniegtas konsultācijas par konfliktsituācijām izglītības iestādēs, ģimenēs, par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem ar uzvedības problēmām, saskarsmes ar bērnu nodrošināšanu, bērna uzturlīdzekļu saņemšanu no otra vecāka, vecāku nolaidību vai bez uzraudzības atstātiem bērniem.

IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga apliecina, ka problēmas pastāvēšanu apstiprina vairāki starptautiska un vietēja mēroga pētījumi. Skolēnu labsajūta skolā un pakļautība mobingam tika pētīta 2016. gada Starptautiskās Izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) Starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS), kurā paralēli lasītprasmes novērtēšanai tika aptaujāti 4. klases skolēni, viņu vecāki, pedagogi un skolu direktori. Aptaujās bija arī jautājumi par to, vai skolēns skolā jūtas droši, kā arī jautājumi, cik bieži pēdējā gada laikā skolasbiedri ir nodarījuši viņam pāri (smējušies, apsaukājuši, situši, draudējuši, izplatījuši apkaunojošu informāciju par viņu u. c.). Latvijas skolēni 44 procentos gadījumu bija atbildējuši, ka nekad nav ar šādu problēmu saskārušies, 35 procenti – saskārušies ar pāridarījumiem reizi mēnesī, 20 procenti – reizi nedēļā. Latvija šajā sarakstā atrodas 41. vietā (1. – vismazāk saskārušies ar pāridarījumiem, 50. – visvairāk).

Otrs starptautiskais pētījums, kurā tiek aptaujāti 15 gadus veci OECD valstu bērni un veidots pāridarījumu indekss, ir OECD starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma. Pēdējā aptauja notikusi 2015. gadā, un tajā atklāts, ka Latvijas skolēni relatīvi biežāk ir bijuši pakļauti pāridarījumiem no savu skolas biedru puses – Latvijas skolēnu pāridarījumu indekss ir visaugstākais visu 72 pētījuma dalībvalstu vidū. Indekss Latvijas gadījumā ietver, piemēram, to, ka kopumā 30,6 procenti (vidēji OECD valstīs – 18,6 procenti) mūsu skolēnu izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem "dažas reizes mēnesī" vai "vienreiz nedēļā vai biežāk", tai skaitā izsmiešanu izjutuši 15 procenti (OECD – 10,9 procenti) skolēnu, to, ka viņiem apzināti iesit vai grūsta, – 8,4 procenti (OECD – 4,3 procenti). Latvijā kopumā pāridarījumus vairāk izjūt zēni – 32,5 procenti zēnu un 28,7 procenti meiteņu ir izjutuši kādu no pāridarījumu veidiem (vienīgi sliktu baumu izplatīšanu vairāk izjūt meitenes).

Psihoterapeite: agresija ir daļa no mūsu būtības

Vardarbība – tas ir spēcīgs vārds, bet skola ir platforma, kur bērni sāk praktizēties, kā izdzīvot un veidot savstarpējās attiecības. Daļa bērnu grib būt līderi, un tad viņi arī sāk strīdēties, mēģinot izcīnīt katrs savas pozīcijas. Procesā nozīme ir gan bērna temperamentam, gan tam, kas notiek ģimenē, norāda psihoterapeite Inta Zīle.