Aizvien vairāk pāru nolemj noslēgt laulības līgumu

"Līdz kāzām līgava un līgavainis visdrīzāk ir aizņemti darbos, kas saistīti ar gatavošanos laulību ceremonijai un svinībām. Savukārt pēc tām sakārto kopdzīves formālo pusi un to, kas saistīts ar dažādām formalitātēm – personas dokumentu maiņa, iestāžu un institūciju informēšana par uzvārda maiņu un jauno statusu, kā arī laulības līguma noslēgšana, ja tāds lēmums ir pieņemts. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc pie Latvijas zvērinātiem notāriem pāri laulības līguma noslēgšanai aktīvāk pievēršas vasaras noslēgumā. Jādomā – neilgi pēc kāzām," stāsta Skrastiņš.

Ja arī tu plāno noslēgt laulības līgumu, zemāk vari iegūt vairāk informācijas par to, lai saprastu, vai tas ir pareizais lēmums un nāks par labu tavai laulības dzīvei.

Šis ir Latvijā populārākais laulības līguma veids. Tā ir laulāto vienošanās, ka visa – gan pirms laulības, gan tās laikā iegūtā – manta ir katram sava nevis kopīga. Līdz ar to laulātie katrs pats par sevi var pirkt, pārdot, ieķīlāt un dāvināt savu mantu, kad un kam vien vēlas. Ar otru laulāto sava rīcība nav jāsaskaņo, piemēram, pārdodot nekustamo īpašumu, kā tas ir tad, ja laulības līguma nav un mantiskās attiecības starp laulātajiem regulē likums.

Arī laulības šķiršanas gadījumā manta nav jādala. Katram pieder tas, ko viņš ieguva kā pirms laulības, tā arī laulības laikā. Otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Nekustamā īpašuma gadījumā īpašums pieder tam laulātajam, uz kura vārda tas ierakstīts zemesgrāmatā. Tādēļ, ja laulātie, kuru manta ir šķirta, nekustamo īpašumu pērk par kopīgiem līdzekļiem, viņiem to būtu jāiegādājas kā kopīpašniekiem – tad zemesgrāmatā tiks ierakstīts, ka katram pieder puse īpašuma domājamās daļas.

Pašlaik laulību var šķirt pie notāra, ja laulātie par to abpusēji vienojušies un viņiem nav strīdu par mantas dalīšanu. Tieši mantas dalīšanu īpaši atvieglo tas, ka pārim ir laulības līgums. Ne tikai, šķirot laulību pie notāra, bet jo īpaši – tiesā.

Arvien vairāk cilvēku vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulības līgumu par mantas šķirtību tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu tikai pret to mantu, kas reģistrēta kā parādnieka īpašums, bet otra laulātā īpašumi paliek neskarti. Tādējādi laulības līgums var būt vienīgā iespēja nodrošināties, lai viena laulātā problēmu dēļ neciestu visa ģimene gadījumā, ja šīs problēmas saistītas ar mantas konfiskāciju vai kredītsaistību segšanu, atņemot īpašumu.

Laulības līgumi par mantas kopību tiek slēgti retāk. Līgums par visas mantas kopību nozīmē, ka visa abu laulāto manta – gan tā, kas iegūta pirms laulībām, gan tā, kas iegūta laulības laikā – ir vīra un sievas kopīgā manta. Ja viens no pāra vēlēsies kaut ko iesākt ar kopīgo nekustamo īpašumu, piemēram, pārdot, ieķīlāt vai dāvināt, vienmēr būs nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Tipiskākās situācijas, kad pāris izvēlas šādu līgumu ir tad, kad kopdzīvē nodzīvoti jau vairāki gadi un kopīgi sarūpēti īpašumi, un tad pieņemts lēmums tomēr reģistrēt attiecības. Lai apliecinātu, ka viss, kas abiem pieder, ir kopīgs, pāris noslēdz laulības līgumu par mantas kopību. Tajā pašā laikā laulības līgumā par visas mantas kopību var paredzēt arī to, ka kāda manta katram laulātajam ir arī atsevišķa.

Šajā gadījumā gan ir jāņem vērā, ka problēmu situācijā attiecībā uz finansiālām saistībām tiesu izpildītājs gadījumā, ja ar vīra atsevišķo mantu nepietiek, var vērst piedziņu arī pret vīra daļu laulāto mantas kopībā.