Ar grandiozu šovu noslēdzas profesionāļu olimpiāde; Latvijai trīs izcilības medaļas  (5)

Jāpaskaidro, ka visās 56 konkursa disciplīnās tiek sadalītas zelta, sudraba un bronzas medaļas, bet jaunieši, kas pierādījuši savas profesionālās prasmes, kopvērtējumā savācot vairāk nekā 700 punktus no iespējamiem 799, saņem ekselences medaļu, kas apliecina augsto profesionalitātes līmeni. Latvija valstu kopvērtējumā ar Indiju dala 23. vietu 62 valstu konkurencē. Latviju konkursā pārstāvēja:

• skatlogu noformēšana – Luīze Mihailova, Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas absolvente;

• grafikas dizains – Laine Zvirgzdiņa, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkne;

• ēdienu gatavošana – Nils Ģēvele, Mālpils Profesionālās vidusskolas absolvents;

• restorāna pakalpojumi – Madara Miņina, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne;

• elektriskās instalācijas – Vitālijs Voiskovičs, Rīgas Valsts tehnikuma absolvents;

• mēbeļu galdniecība – Kristaps Eglītis, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēknis;

• smago spēkratu remonts un apkope – Andis Kārkliņš, Priekuļu tehnikuma absolvents.

“Viss šajās sacensībās ir atkarīgs no ekspertiem. Milzīgs paldies jāsaka tieši viņiem. Ja bērniem tā ir nākamā karjera, iespējas tikt labā darbā un pašnovērtējums, lieliem cilvēkiem ar to problēmu vairs nav. Viņi jau ir eksperti savā nozarē. Tas ir tas viņu milzīgais ieguldījums, jo viņi jau visi strādā uzņēmumos vai paši ir uzņēmēji. Viņi atrauj laiku sev – mācot jaunieti, trenējot pie sevis, sēžot deviņas dienas šeit. Šo intelektuālo ieguldījumu mēs nekā nevaram atmaksāt. Eksperti veido šo sacensību saturu,” uzsvēra Dita Traidās, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore.

Visi dalībnieki un eksperti no Latvijas atzina, ka pārsteidzis konkursa augstais līmenis un plašais vēriens. Daudziem sacensībās piedzīvotais licis izvērtēt paša prasmes un paņēmienus, tomēr Latvijas jaunieši cīnījušies godam, atzīst viņu treneri – jomas eksperti, kas paši konkursā bijuši tiesnešu lomā.

“Mēs nevaram nebūt apmierināti ar rezultātu. Es neticēju, ka iegūsim ceturto vietu. Luīzei ir ceturtā vieta no 15 konkursantiem. Tas nozīmē, ka viņa aiz sevis ir atstājusi tādas valstis kā Honkonga, Nīderlande, Īrija, Anglija, Brazīlija un citas. Ja ar šo prasmi pasaules līmenī varam būt ceturtajā vietā, trīs reizes mēģinot, tad, domāju, mums ir izredzes no Francijas atvest kādu medaļu,” saka Dita Traidas.

Luīzes Mihailovas trenere skatlogu noformēšanas eksperte Ilze Ķēniņa, kas piedalījusies jau četros “WorldSkills” konkursos, atceroties piedzīvoto, stāsta: “Lielākā daļa bija ļoti labi sagatavojušies. Krievijas konkursante trenējoties uztaisījusi 92 skatlogus. Mēs ar zviedrieti, kas ir gadiem pieredzējusi eksperte, brīnījāmies, kā tā var būt. Kam tik daudz ir vajadzīgs? Bet kopumā bija ļoti labi.” Viņa atzīst, ka izdevies viss, ko treniņu procesā mācījušās. “Luīzei ir dabas dota krāsu izjūta. Viss ir pabeigts, visu izdarīja, ko gribēja. Tā kā Luīze pati saka, ka viņai patīk, tad viss ir kārtībā. Esmu ļoti priecīga par Luīzi,” saka Ķēniņa. Jāpiebilst, ka skatlogu noformēšanas konkursā uzvarēja Krievijas pārstāve, aiz sevis atstājot Ķīnu un Zviedriju.

Arī paši eksperti ar katru konkursu gūst lielāku pieredzi, ko var nodot tālāk. “Man šis laiks nozīmē divas nedēļas smaga darba, kad izslēdz pilnīgi visu citu, kas tavā dzīvē notiek. Tu esi tikai šeit un tagad. Man liekas, tas ir ļoti veselīgi – pārslēgt laukus, kuros cilvēks strādā. Man ir svarīga komunikācija ar pārējiem ekspertiem,” saka Ķēniņa.

Līdzīgās domās ir arī pavārs Māris Astičs, kam šis bija pirmais “WorldSkills” konkurss eksperta lomā. Viņš arī novērtējis ļoti sīvo konkurenci un lielo spriedzi, kas valdījusi sacensību laikā. “Esmu guvis ļoti vērtīgu pieredzi un zināšanas profesionālajā ziņā, kas sniedz motivāciju un enerģijas lādiņu pēc konkursa ar jaunu sparu mesties nākamajos izaicinājumos un sacensībās. Dalība konkursos jaunajiem pavāriem ir milzīgs ieguvums, jo īsā laika periodā gūsti neizmērojamu pieredzi, gan mācoties no citu kļūdām, gan pārbaudot savu zināšanu un spēju slieksni. Latvijai jāturpina gatavoties un piedalīties starptautiskos konkursos, un medaļas noteikti neizpaliks.”

Visās jomās konkurence bijusi ļoti sīva. Haralds Laucis, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasniedzējs un ilggadējs “EuroSkills” un “WorldSkills” eksperts galdniecības prasmju jomā, taujāts, vai dalība konkursā var palīdzēt jaunietim nākotnē, strādājot profesijā, atbild apstiprinoši, tomēr skaidro, ka nozarē iesaistītie vairāk orientējas uz savu darbu un ne vienmēr lūkojas, kas notiek pasaulē, tāpēc lielākais ieguvums no dalības konkursā ir pašam dalībniekam, gūstot pieredzi. “Nozarē gan katrs vārās savā sulā, katram savs bizness interesē vairāk, un tā ir problēma. Cilvēku, kas interesējas par globālām lietām, nav daudz. Domāju, ka noteikti noderēs. No visām valstīm, kas piedalās, pieredzi gūst visi, visi to aizved uz savu valsti. Tas ir ļoti nepieciešams.”

Savukārt Mārtiņš Kukojs, kas pats 2014. gadā piedalījies “EuroSkills” konkursā 2014. gadā un nu jau divas reizes iejuties eksperta lomā restorāna pakalpojumu prasmju konkursā, stāsta: “Katrs jau grib, lai viņa konkursants uzvar. Ir pat tā, ka kāds eksperts var kādu sīvāko konkurentu vērtēt uz leju, jo ir cerība, ka viņa konkursantu vērtēs drusku augstāk un būs labāka vieta. Bet kopumā eksperti ir draudzīgi. Svarīgākais ieguvums, pirmkārt, ir pieredzes apmaiņa ar citu valstu pārstāvjiem, jo šeit ir pārstāvētas daudzas tālas valstis. Otrkārt, vērtīgi ir nodibinātie kontakti, jo tas nozīmē, ka, piemēram, trenējot nākamo konkursantu, man būs vieglāk atrast kontaktus izmēģinājuma treniņu organizēšanai ārvalstu nacionālajos konkursos, kā arī aizsūtīt konkursantu uz treniņu pie kolēģa ar lielu pieredzi kādā specifiskā jomā vai uzņemt ārvalstu konkursantus pie mums. Ja to var īstenot, tas ir izcili, jo visi meklē tādas pieredzes apmaiņas iespējas.”

Nākamais “WorldSkills” konkurss notiks pēc diviem gadiem Ķīnā, bet pēc tam 2023. gadā Lionā, Francijā. Lai arī šis ir jauniešu prasmju konkurss, lielvalstis tajā pēdējos gados cenšas sacensties, realizējot savas ambīcijas, un daudzi audzēkņi pat uz pusgadu tiek izņemti no parastās skolas, diendienā trenējot tikai konkursam nepieciešamās prasmes, lai iegūtu augstākos rezultātus. Savukārt eksperti saviem audzēkņiem palīdz pat ar negodīgiem līdzekļiem. “Ķīna būs vēl smagāks gadījums par šo. “WorldSkills” sekretariāts dara visu, lai eliminētu visas subjektīvās, neglītās un negodīgās spēles. Lai tas tiešām būtu pēc iespējas godīgāk. Bet godīgu cīņu, tāpat kā sportā, ir grūti nodrošināt. Par to, ka viņi [“WorldSkills”] dara visu iespējamo, es spriežu pēc tā, ka lielās Āzijas valstis, kuras tiešām neizvēlas, kādā veidā atvest medaļas, nav ieguvušas tik daudz medaļu, kā būtu vēlējušās,” stāsta Traidās.

To, ka cīņa bijusi sīva un dažreiz iesaistītie nekautrējās izmantot arī neatļautas metodes, atzīstot daudzi. “To, cik cīņas ir asiņainas, var redzēt pēc gadījumiem, kurus mums nav tiesību atklāt. Ja no 56 prasmju konkursiem 16 ir saņemtas sūdzības, tas kaut ko pasaka par konkursa norisi. Tā ir trešā daļa, kur bijuši pārkāpumi,” pēc “WorldSkills” Ģenerālās asamblejas sēdes atzina Traidās. Eksperti, kam sacensību laikā kā tiesnešiem jāvērtē citi konkursanti, bet aizliegts palīdzēt savam audzēknim, šo noteikumu regulāri pārkāpj. “Eksperti cenšas palīdzēt savam konkursantam konkursa laikā visneiedomājamākajos veidos. Lai novērstu, ka tas notiek, faktiski pie katra konkursanta būtu jāliek novērotājs. Tas ir gandrīz neiespējami, bet saucieni pēc godīgas spēles te nedarbojas. Tiek nodotas zīmītes, padotas lapas un tā tālāk,” stāsta Traidās. Salīdzinot ar citiem gadiem, šī tendence tikai palielinoties.

Nākamgad konkurss “EuroSkills” notiks Austrijas pilsētā Grācā, kur, kā stāsta Traidas, piedalīsies vairāk Latvijas pārstāvju nekā šajā konkursā. “Uz Grācu visas Eiropas valstis sūtīs lielas delegācijas. Mēs arī. Eiropas līmeņa sacensības kļūst arvien prestižākas, kvalitāte ir augsta, arī ētika ļoti augsta. Ņemot vērā, ka tur eksperti nāk no Eiropas vadošajiem uzņēmumiem, viņiem ir svarīgi parādīt savu konkursantu un savu zīmolu. Tā kā šajā reģionā visi esam tik ļoti saistīti gan biznesā, gan valsts pārvaldībā, tas ir tiešam svarīgi. Arī mēs sūtīsim vismaz divreiz lielāku komandu nekā uz Kazaņu. Izmantosim Grācu kā jaunievedumu laboratoriju, startēsim jomās, kur to līdz šim neesam darījuši. Tā noteikti būs loģistika, mazumtirdzniecība, ķīmiskās laboratorijas, vajadzētu mēģināt arī IT prasmēs, jo tur esam bijuši kūtri – bijis grūti atrast ekspertus, ka arī pagrūti ar skolu motivāciju savējos uztrenēt līdz bāzes līmenim, kad var sākt strādāt. Taču mums ir jāmēģina arī tur. Ar IT saistītās prasmēs startēsim vismaz četrās jomās,” stāsta Traidās, piebilstot, ka jau runājusi ar starptautiskiem ekspertiem un uzņēmumiem par atbalstu, piemēram, Latvijas metinātāju sagatavošanai konkursam, lai arī šajā jomā varētu startēt konkursā.

“Skolas, kas gatavo savus bērnus Latvijas konkursam, saprot, ka būs starptautiskas prasības, jo mūsu konkurss pilnībā atbilst starptautiskajam konkursam. Otra lieta – starptautiskie standarti jāievieš mūsu izglītības sistēmā, nosakot izglītības saturu,” saka Traidās. “Sakārtosim sistēmiskās lietas, un šī būs nākamā reforma. Jāiedod saturs, kur visas jaunās metodoloģijas izmantot.” Un šāds saturs profesionālajā izglītībā varētu būt pakārtots “WorldSkills” starptautiskajiem principiem un prasībām.