Ikdienā nereti tiek runāts, ka cilvēkam, kas vēlas sasniegt vairāk un dzīvot labāk, ir jādodas ārpus savas komforta zonas. Ko šis teiciens vispār nozīmē un vai tā patiešām ir jādara visās situācijās, podkāsta "Laimes laboratorija" 10. epizodē pārrunājām ar psihoterapeitu Andri Veselovski.
Speciālists norāda, ka komforta zonu varētu raksturot tā, ka cilvēks ir iemīlējis kādu noteiktu vidi un atrašanās tajā šķiet viegla un patīkama. Problēma šajā situācijā ir tā, ka, esot vienveidīgā un noslēgtā dzīves telpā, mazinās cilvēka spējas adaptēties dažādās situācijās. Esot savā noslēgtajā komforta sistēmā, cilvēks ar laiku var kļūt ļoti nelaimīgs. Tomēr atceries, ka ne visos gadījumos vajadzētu sevi spiest arvien vairāk un vairāk pārkāpt savas robežas.
Der paturēt prātā, ka sabiedriskā aktivitāte ne vienmēr liecina par cilvēka spēju atstāt savu komforta zonu. Ja cilvēks ir introverts, bet laiku pa laikam dodas sabiedrībā, sevi pārvarot un kaut ko jaunu apgūstot, viņš savu komforta zonu atstās biežāk nekā aktīvs cilvēks, kas nepārtraukti realizē vienu un to pašu komunikācijas modeli, izvairoties no noteiktām sarunu tēmām un virzieniem. Tas arī izpaužas situācijās, kad izveidojas pētnieku, zinātnieku vai draugu grupa, kam ir līdzīgi viedokļi un pasaules redzējums. Šie cilvēki komunicē, ir aktīvi, viens otru slavē un papildina, bet patiesībā viņi savu komforta zonu nekad tā arī neatstāj.
"Tas ir svarīgi, ka tā ir ilūzija un maldi," norāda terapeits.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
