vardarbība, dvēseles sāpes, emocijas, mistērija
Foto: Shutterstock
Partnerim uzzinot, ka cilvēks bērnībā ticis seksuāli izmantots, mīļotais var just nodevības izjūtas, jo nav uzzinājis par notikušo ātrāk, var just trauksmi par cietušā partnera psihisko veselību un emocionālo labklājību, kā arī var raizēties par savu spēju sniegt atbalstu. Daži upuru dzīvesbiedri stāsta, ka, uzzinot par partnera bērnības pieredzi, pieaugusi empātija un izpratne par mīļotā izjūtām vai izturēšanos.

Kā norāda "Centrs Dardedze" speciālisti, kuri aktualizē šo tematu, sievietēm, kas bērnībā cietušas no seksuālas izmantošanas un pašas vēlāk kļuvušas par mātēm, ir ievērojami augstāki riski saslimt ar depresiju, tai skaitā arī grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kas iespaido jaundzimušā bērna labklājību. Ja kopumā ar pēcdzemdību depresiju saslimst no trīs līdz sešiem procentiem sieviešu, tad bērnu dienu piedzīvotās seksuālās vardarbības upuru vidū ar pēcdzemdību depresiju sirgst 57 procenti sieviešu.

Bērnībā piedzīvotā seksuālā vardarbība ietekmē to, kā cilvēks audzina savus bērnus pieaugušā vecumā: ticība tam, ka neatkarīgs un drošs bērns varēs sevi pasargāt, veicina to, ka var tikt izmantots visatļaujošs audzināšanas stils, proti, cenšanās veicināt bērna neatkarību. Tomēr tas pakļauj bērnu virknei risku iegūt traumatisku – arī seksuālas izmantošanas – pieredzi. Tāpat šāds pārmērīgi liberāls audzināšanas stils ļauj saglabāt vecākam zināmu distanci no bērna, izvairoties no atkārtotas savas traumatiskās pieredzes pārdzīvošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!