Sarunāšanās un runāšana, lai gan, iespējams, nēvēlamies to atzīt, ir viena no lielākajā problēmām jebkāda veida attiecībās – mēs daudz ko noklusējam vai nepasakām līdz galam. Tāpat ir arī ar komplimentiem un uzslavām, kuras visbiežāk paturam pie sevis, nevis izsakām skaļi. Savā viedoklī par to, kāpēc ir jārunā un kāpēc uzslavas ir nepieciešamas, raidījumā ''Sieviete. Personīgi'' dalās dziedātāja un tekstu autore Marta Kukarane.
Teicienam ''vīriešiem mīlestība iet caur vēderu'' pretī liekams teiciens ''sievietes mīl ar ausīm'', jo kurai dāmai gan nepatīk saņemt kādu atzinīgu vārdu, lai arī tas būtu par viņas izskatu vai personīgajiem sasniegumiem. Arī Marta Kukarane raidījumā stāsta, ka uzslavas ir nepieciešamas un tās ir jāsaka, jo ar domām vien nepietiek – komplimentus neizsakot skaļi, sieviete nezinās, ko patiesībā par viņu domā. Tāpat Marta uzsvēra, ka vīrieši paši mums – sievietēm – nemitīgi saka: ''Ko tu liec man nojaust? Pasaki, kas man jānopērk, un es nopirkšu. Pasaki, ko man uzdāvināt, un es uzdāvināšu.'' Viņa, domājot par uzslavu noklusēšanu, vairākkārt skaļi izsaka jautājumu – ''Bet kā es zināšu?'', tādējādi uzsverot runāšanas nozīmīgumu un nepieciešamību un atgādinot, ka ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem nepieciešams runāt.
Marta atzīst, ka viņas pieredze rāda – kad mums kāds nepatīk, mēs to ļoti labi protam gan parādīt, gan pateikt, bet, kad mums kāds patīk, valoda vairs tik raiti nevedas. Vēlreiz atzīmējot runāšanas nozīmīgumu, viņa ar nopietnu skatienu, bet humoru saka: ''Es nevaru ciest tos gadījumus, kad tu pēc entajiem gadiem satiec kādu un saki: ''Kā tu man toreiz patiki…'' Labrīt! Tu man arī toreiz patiki.'' Un nobeigumā piekodina: ''Ir jāsaka, ir jārunā, ir kaut kā tas jāizrāda. Neviena sieviete, man liekas, kopdzīves laikā nav pārmetusi nevienam vīrietim, ka viņš par daudz saka kaut ko labu vai par daudz pārsteidz.''