Ceturtdienas, 5. septembra, pievakare Latvijas Universitātes Zinātņu mājā bija svinīga satraukuma pilna. Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (BPAB) kopā ar amerikāņu fotogrāfi Endželu Forkeri atklāja vairākus mēnešus lolotu fotoprojektu "Sapņu tilti", kurā galvenie varoņi ir neārstējami slimi bērni. Vērot fotogrāfijā iemūžināto bērnu un viņu vecāku prieku klātienē bija iespēja arī portālam "Cālis".
Kā jau vēstījām jūnija sākumā, projekta "Sapņu tilti" mērķis ir parādīt, ka arī neārstējami slimie bērni, kas ir bērnu paliatīvās aprūpes dienesta ikdienas aprūpē, var būt tikpat dzīvespriecīgi, skaisti, mīlēti un īpaši, kā ikviens veselais bērniņš. Ar dažādu ainu palīdzību Endžela uzbūrusi pasaku motīvus, kur pa ziedošu taciņu "skrien" sniegbaltīte, mākoņos zibinās brašs lidotājs vai plaukstošu puķu sirdī guļ smaidošas māsiņas. Nu galarezultāts redzams plašākai sabiedrībai un maija nogalē un jūnija sākumā iemūžinātos attēlus aplūkot var ikviens interesents. Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības pārstāve Linda Zarovska pastāsta, ka izstāde šogad un nākamgad ceļos pa Latviju, lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību.
Arī Zinātņu mājas zālē, kur sapulcējušies "Sapņu tiltu" fotoprojekta atklāšanas apmeklētāji, gaisā čab satraukums. Ieradušās ne tikai ģimenes, kuru 11 bērni iemūžināti fotogrāfijās, bet arī katras ģimeņu ceļabiedri (vismaz tie, kuri varēja būt klāt īpašajā notikumā). "Lai šī izstāde mums māca un atgādina par vispārcilvēciskākajām vērtībām, paldies par sapratni, empātiju un beznosacījuma mīlestību," vēstulē paliatīvās aprūpes biedrībai raksta Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš klātienē gan nevarēja ierasties.
Biedrības priekšsēdētāja un vadītāja, ārste Anda Jansone klātesošos iepazīstināja ar fotoprojekta mērķi – pievērst uzmanību ne tikai neārstējami slimajiem bērniem, bet arī izveidot multifunckionālu bērnu paliatīvās aprūpes centru ar tādu pašu nosaukumu "Sapņu tilti". Pērn, kad biedrība sāka skaļi stāstīt par šo sapni – izveidot hospisu –, neviens nav iedomājies, ka taps šādas fotogrāfijas, kurās sabiedrībai rādīt un stāstīt, ka arī neārstējami slimi bērni vēlas būt mīlēti, saprasti un darīt ikdienišķas lietas, piemēram, skriet savām kājiņām vai šūpoties.
Satraukti priecīga bija arī projekta "vaininiece" – pasākuma laikā no fotogrāfes Endželas sejas ne mirkli nepazuda smaids, bet acis neatstāja saviļņojuma asaras. Uzrunā klātesošajiem viņa atzina, ka viņu mulsina, ka Latvijā viņu uzskata par teju varoni, jo viss, ko viņa darot, ir – pastāsta neārstējami slimo bērnu stāstu, kas viņai ir liela privilēģija. Tāpat arī ģimenes neslēpj atkalredzēšanās prieku ar fotogrāfi, tverot iespēju pārmīt dažus vārdus vai noķert kādu pašportretu ar Endželu, jo kas zina, kad šāda iespēja vēl kādreiz būs.
Katru ģimene, kura atļāvusi savu bērnu iemūžināt fotogrāfijās, īpaši godināja klātesošo priekšā, un biedrība tai uzdāvināja rāmīti ar fotoattēlu, uz kura pēcāk Endžela uzlika savu autogrāfu.
Pēcāk, kad LU Zinātņu mājas 7. stāvā visi pulcējās, lai savām acīm novērtētu lielizmēra fotogrāfijas, apbrīna par to, cik skaisti un priecīgi parādīts katrs bērniņš, nerimās. Garāmejot dzirdēju kādu mammu sakām savam bērnam: "Skat, kā tas puisītis lido!" Un patiesi, kāds lido, kāds peld kopā ar vali, cits lec ar lecamauklu – to visu šie bērni fiziski nekad nespēs, taču sapni par diešanu un lēkāšanu var piepildīt vismaz šādi.
Tuvākajos mēnešos izstādi "Sapņu tilti" varēs aplūkot LU Zinātņu mājā (6. līdz 13. septembris), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Saulaino dienu bibliotēkā (visu oktobri) un Rīgas Domā (novembris un decembris). Taču pēc tam izstāde ceļos uz citām Latvijas vietām.
Vairāk par Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības ieceri "Sapņu tilti" vari lasīt viņu mājaslapā, bet ikviens, kurš vēlas palīdzēt īstenot to, var ziedot šeit.