Ja bērns ģimenē būs mīlēts, ja saņems pietiekami daudz uzmanības no vecākiem, tad viņam būs augsts pašvērtējums, bērns būs pašpietiekams un izglītības iestādē, komunicējot ar vienaudžiem, viņam neradīsies nekādas konfliktsituācijas. Turpretim ģimenēs, kurās bērni neko no tā nesaņem vai saņem vien šķietamu "mīlestību un aprūpi", piemēram, naudas banknošu formātā, bieži vien izaug bērni, kuri skolā kā kompensāciju vēlas saņemt tik ļoti kāroto uzmanību, tikai tad tās piesaistīšana citiem itin nemaz nepatīk.

Tieši ģimenē aug un veidojas personība, taču daļa atbildības par bērniem, kuri ir vardarbīgi pret citiem, jāuzņemas arī sabiedrībai, pieaugušajiem, kuri veicina mantisko vērtību kultu. Šis ir trešais raksts sērijā par vardarbību skolā, un tajā skolu pārstāvji no dažādām Latvijas vietām pastāstīs, vai un cik lielā mērā vardarbība vienaudžu vidū ir sastopama, ko skolas dara tās mazināšanai, ko novērojušas par bērnu audzināšanas īpatnībām... Skolas, kuras aptaujāja portāls "Cālis", ir no dažādiem reģioniem, bet secinājumi ir ļoti līdzīgi – bērna agresija veidojas tieši ģimenē un sabiedrības ietekmē, skola nav pāraudzināšanas iestāde, kā nereti vecāki iedomājoties, jo paši, atvedot atvasi uz 1. klasi, atzīst: "Es viņam neko nevaru izdarīt." Robežu bērniem mājās nav – tad kāpēc lai tās pašas no sevis parādītos, sākot bērnudārza vai skolas gaitas?!

V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas sociālā pedagoģe Sandra Blumberga uzsver, ka saskaņā ar likumu vecāku pienākums ir audzināt bērnu, taču nereti ģimenēs šī tiesību norma netiek pildīta nemaz vai vismaz ne tādā apmērā, kā vajadzētu. Daļa sabiedrības uzskata, ka skola ir pāraudzināšanas iestāde, bet tā tas nav. "Bērni nav izauguši skolā, bērns skolā ierodas no kaut kurienes," akcentē Blumberga, skaidrojot, ka bērni, kuri skolā mēdz būt agresīvi, nāk no ģimenēm, kurās viņiem nav iemācītas komunikācijas prasmes. "Šādam bērnam ir zems pašvērtējums, viņš vienkārši vēlas uzmanību, kuras ģimenē ir pietrūcis, taču šo vēlmi – tikt pamanītam – nezin kāpēc visi citi pārprot," stāsta pedagoģe.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!