restes depresija ciešanas vientulība vardarbība
Mūsu rīcība veido to, kādi mēs esam un kādus mūs redz citi. Mēs varam gan iepriecināt līdzcilvēkus un palīdzēt viņiem justies labi, gan panākt gluži pretējo – cilvēks kļūst par savas dzīves upuri, kurš dienu no dienas pieņem morāli un fiziski sāpīgu izturēšanos. Šoreiz pievērsīsimies vardarbības tēmai, par kuru bieži daudzi cietušie izvēlas klusēt, jo jūtas bezspēcīgi to pārtraukt.

Ka rubrikā "Viņa skaidro" stāstījusi klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa, vardarbība ir uzvedība, kas otram nodara pāri. Savukārt krīžu centra "Skalbes" psiholoģe Inese Ruka norādījusi, ka viens no galvenajiem vardarbības cēloņiem ir nespēja atpazīt un kontrolēt savas emocijas.

Vardarbīga uzvedība parasti nav viena epizode, kas neatkārtojas. Varētu šķist – ja kāds pret tevi izturas vardarbīgi, tad no šādām attiecībām ātri vien jābēg kā no uguns, taču tas nebūt nav tik vienkārši, jo arī pat visstiprākie cilvēki ļaujas varmāku manipulācijām atkal un atkal. Kā norāda speciāliste Ābeltiņa, pirmais solis uz izbēgšanu, ir situācijas atpazīšana un spēja sev pateikt: "Jā, esmu vardarbīgās attiecībās." Tāpat ir svarīgi saglabāt un kopt attiecības ar radiniekiem un draugiem, kuri bieži vien attiecības no malas redz skaidrāk un var arī palīdzēt veikt sagatavošanās darbus, lai patiešām varmācīgu partneri varētu pamest. Kontaktu nepieciešams saglabāt, jo varmāka bieži vien cenšas upuri izolēt no sabiedrības. Speciāliste norādījusi, ka cenšanās tikt laukā no vardarbīgas vides var notikt pat vairākas reizes. Vilcināšanās nereti ir saistīta ar pašvērtējuma atgūšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!