Apjausma, ko īsti nozīmē būt vecākam, nāk tikai tajā brīdī, kad rokās tiek ielikts mazulis. Tas ir brīdis, kad pa īstam ir skaidrs, ka jādara viss, lai bērnam būtu labi un no tā pauzi atelpai nav iespējams paņemt. Īpaši, ja abās rokās ir pa mazulim.
Ar izaicinājumiem kā dvīņu mammai Rasai nācās sastapties jau no bērnu piedzimšanas brīža. Tā kā dvīņi piedzima priekšlaicīgi, pirmo mēnesi nācās aizvadīt slimnīcā, kur zīdaiņus dzelžaini bija jābaro ik pēc trim stundām. Tās bija astoņas reizes diennaktī noteiktos laikos un bez izņēmumiem. Pēc divām nedēļām Rasai tas veicināja nemitīgu deguna asiņošanu, un viņas vīrs sūtīja Rasu mājās izgulēties, jo, lai kā arī viņa steigtos, visu nācās darīt divas reizes ilgāk nekā citām mammām, kas nozīmēja, ka arī miega bija divas reizes mazāk.