Bērnu dēļ pārcelties prom no pilsētas: Ločmeļu ģimenes dzīve laukos

Dzīvesvietas izvēle lielā mērā ietekmē to, kāda būs mūsu ikdiena. Šis ir stāsts par Lauras Ločmeles ģimeni un pirms četriem gadiem pieņemto lēmumu pārcelties uz dzīvi laukos – meža un pļavu ieskautā īpašumā, kur bērni var iekārtot savas sacīkšu trases, spēlēties koka mājiņā un mācīties par lietām, tās reāli aptaustot un izbaudot. Šī gada septembris ģimenei nesis pārmaiņas, jo no mammas un sievas Laura pārtapusi arī par skolotāju, kas bērniem pasniedz mājmācību.

Ločmeļu ģimenē aug divi bērni – meita un dēls. Kopdzīves laikā viņi kādu brīdi padzīvojuši pat trīs dažādās dzīvesvietās vairākās Latvijas pilsētās, bet sapnis par dzīvi mājā vienmēr bijis dzīvs. Lauras vīrs esot īstens lauku puisis, bet dzīve prom no pilsētas arī viņai nav sveša. Savas bērnības brīvās dienas Laura pavadījusi laukos, precīzāk – tieši šajā mājā, kur šobrīd ikdienu vada ģimene. "Man sirdī vienmēr bijusi sajūta, ka mana vide ir lauku miers, daba, klusums, plašums, brīvības sajūta." Laura stāsta, ka īpašums patiesi veido īstenas lauku idilles sajūtu, taču, ja ir automašīna, tad nemaz tik ilgi līdz šosejai, veikalam un bērnu pulciņiem neesot jābrauc.

Ločmeļu māja atrodas astoņu kilometru attālumā no Cēsīm. Tā kā lauku īpašums piederējis Lauras vecākiem, kuri laika gaitā turp braukuši arvien retāk, viņas ģimene regulāri devusies māju un sētu uzturēt kārtībā – nopļaut zāli, uzkopt, kā arī pārbaudīt, vai viss atrodas savās vietās. Laura teic, ka ilgtermiņā bijis bēdīgi skatīties, kā māja skumst. Tajā nav bijis tik ļoti nepieciešamās dzīvības, ko ievieš kaut vai tādi sīkumi kā puķu podi uz lieveņa, par ko tagad rūpējas Laura un viņas ģimene.