Foto: Shutterstock
Jaunā mācību gada pirmais pusgads ir laiks, kad vidusskolēnus vedina uz domām par tālāko nākotni, proti, nākotnes karjeras izvēli. Tas nebūt nav viegls lēmums, un daudzi jaunieši nonāk krustcelēs, saprotot, ka par nākotni vajadzējis domāt ātrāk. Par mūsdienu jauniešu profesiju izvēlēm ilgstoši interesējusies karjeras konsultante Jolanta Priede.

Karjeras konsultantes ikdiena tiešā mērā ir saistīta ar jauniešiem un to nākotnes profesijas izvēlēm. Ikdienā Jolanta sastopas ar ļoti daudz jauniešiem, viņa lēš, ka pēdējo divarpus gadu laikā tie varētu būt vairāk nekā 20 000 un katram no tiem nākotnes izvēles ceļi un to faktori joprojām ir ļoti dažādi. Daļa, kas ir apjukuši šajās izvēlēs, saprot, ka jāvaicā profesionāļa palīdzība, un vēršas pie karjeras konsultanta, daļa seko vecāku vēlmēm, padomiem. Daļa dodas līdzi draugiem, daļa klausa populistiskiem paziņojumiem masu medijos par pieprasītākajām profesijām, un izvēlas tās. Tā šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. Arī izvēlētās sfēras ir ļoti dažādas. Jolanta neuzskata, ka ir iespējams uzsvērt kādas vienas sfēras līderību. Taču īpaši priecīga konsultante ir tajās reizēs, kad apzinās, ka daudzi sastaptie jaunieši izvēlas mākslas un kultūras jomu, spītējot stereotipiem, ka tajās neko nevar nopelnīt.

Domājot par faktoriem, kas ietekmē jauniešu karjeras izvēli, skaidrs, ka noteikta ietekme ir apkārtējiem cilvēkiem – vecākiem, radiniekiem, skolotājiem, draugiem. Ietekmē arī tas, kādi mācību priekšmeti skolā labāk padevušies, tas jauniešiem jau automātiski liek pieņemt, ka jāizvēlas joma, kas ar tiem saistīta. Jolanta atzīst, ka novērojusi arī tādu kā dzīšanos pēc naudas – vēlmi tikt jomā, kur pēc iespējas vairāk maksā. Nereti viņa novēro arī jaunieša vēlmi nepiepūlēties – izvēlēties pēc iespējas vieglāku studiju ceļu.

Jolanta neslēpj, ka vecākiem ir liela loma jauniešu karjeras izvēlē. Viņa uzskata, ka vecāku galvenais uzdevums ir neuzspiest savu pieredzi un viedokli, tāpat arī svarīgi ļaut bērniem jau skolas laikā pašiem pieņemt lēmumus un izvēlēties ārpus skolas nodarbības. Vecākiem jāiepazīstina ar savu profesiju un tās izvēles kritērijiem, veiksmēm, neveiksmēm karjeras veidošanā. Jārada iespējas iepazīt pēc iespējas vairāk profesijas, jo kā uzskata Jolanta, jaunieši tās pārzina samērā vāji.

Svarīgi, ka vecāki palīdz jauniešiem rast iespējas pēc iespējas ātrāk iegūt dažādu darba pieredzi (vasaras darbi, brīvprātīgais darbs, nometnes utt.). Jāpalīdz bērniem noformulēt viņu vērtību sistēmu ar izpratni, kā tās varētu īstenot profesionāli. Jāmotivē pēc iespējas vairāk apgūt valodas, jebkura no tām paver papildu durvis karjerā. Jāattīsta dažādas spējas un prasmes, it sevišķi ir vērts ieguldīt emocionālās inteliģences, empātijas un radošuma attīstīšanā.

Dažkārt vērojamas situācijas, kad jaunieši nespēj izlemt par savu nākotnes profesiju, turpmāko izglītību. Jolanta uzskata, ka vislabākais laiks, kad izdarīt pirmās nopietnās izvēles, ir 9. klase, taču viņa uzsver, ka to var darīt arī agrāk. Viņas praksē jaunākais individuālais klients bija 10 gadus vecs. Tomēr ir jāizvērtē bērna briedums par šiem jautājumiem domāt un ieguldīt pūles sevis pašvērtējumā un lēmuma pieņemšanā. Ja pašam ir grūti izdarīt izvēli, tad ir jāvēršas pie karjeras konsultanta, tas noteikti palīdzēs. Jolantas praksē nav bijis gadījuma, kad klients vēršas pēc palīdzības un atstāj konsultāciju bez rezultāta. Rezultāts ir vienmēr – vairākas profesijas, kurām vēl jāveic papildu analīze, vai konkrēta joma, vai vairākas studiju programmas izvērtēšanai.

Domājot par jauniešu nākotnes iespējām, nenoliedzami jādomā arī par mūsdienu jauniešu stiprājām un vājajām pusēm. Jolanta uzskata, ka nav iespējams par jauniešiem runāt vispārināti, novērojami ļoti dažādi jaunieši. Ir iespējams sastapt uzņēmīgus, entuziastiskus un darīt gribošus jauniešus, taču tajā pašā laikā ir iespējams redzēt arī pilnīgus pretstatus. Konsultante pieļauj, ka, iespējams, šos jauniešus vieno nevēlēšanās pakļauties vispārpieņemtajām normām. Viņa uzskata, ka mūsdienu jaunieši nebūs tā paaudze, kas sakostiem zobiem sēdēs vienā darba vietā, jo galvenais, ka ir darbs. Viņi nebaidoties regulāri mainīs darba vietas (vidēji reizi gadā). Tāpat arī profesijas viņi dzīves laikā nomainīs pat vairākas reizes, jo, kā Jolanta uzskata, šodienas jaunieši ir pietiekami elastīgi un vērsti uz pārmaiņām.

Taču tajā pašā laikā redzami arī vājie punkti. Kā piemēru karjeras konsultante min darba mīlestības trūkumu un vēlmi ieguldīties, lai sasniegtu rezultātus. Nenoliedzami, šī ir patērētāju paaudze, kas daudzas lietas uztver par pašsaprotamām, tāpat Jolanta ir novērojusi arī tā saucamo "iemācīto bezpalīdzību", kas nozīmē, ka pie mazākajiem sarežģījumiem jauniešiem trūkst vēlmes tos risināt, tā vietā viņi sagaida, ka citi to darīs viņu vietā.

Attiecībā pret nākotnes iespējām, visi ceļi ir atvērti, taču Jolanta ir pārliecināta, ka veiksmīgi būs tie, kuri būs sevi attīstījuši maksimāli daudzpusīgi, spējīgi nemitīgi mācīties un augt, turklāt nebaidīsies no pārmaiņām un nezināmā.

1. novembrī Cēsīs, Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisināsies pirmā mammu un tētu konference "Vecāku revolūcija", kurā dažādu jomu speciālisti un Latvijas ģimenes caur praktiskiem un personiskiem stāstiem dalīsies savā pieredzē par izaicinājumiem ģimenē un tās mijiedarbību ar apkārtējo pasauli. Seminārā piedalīsies arī karjeras konsultante Jolanta Priede, runājot par tēmu "Bērna karjeras puzle. Kurš to saliks?".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!