<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@tonydetroit"> Tony Detroit </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Veļu laiks, parasti no 29. septembra līdz 10. novembrim, ir laiks, kad starp divām pasaulēm enerģētiskā barjera ir visplānākā. Tieši tad latvieši, kuri turas pie senajām tradīcijām, godina aizgājušos tuviniekus, kas pēc nāves tiek dēvēti par veļiem, velēniešiem, iļģiem, ķauķiem, vecajiem un vēl dažādos vārdos.

Ir cilvēki, kuri apraksta veļus kā miglas kamolus, kuri veļas pa zemes virsu vai miglainus siluetus. Katrā gadījumā ļoti daudzi no mums ir pieredzējuši savā dzīvē neizskaidrojamas lietas, kuras saistītas ar mirušo pasauli.

Kad mēs pieminam savus tuviniekus, pateicības un mīlestības enerģija tiek novirzīta pie viņu dvēselēm, dod spēku un atbalstu Viņā saulē. Pie tam šī enerģija tiek arī mūsu dzimtai. Sveces dedzinot, uguns enerģija ir tā, kura tiek cauri jebkurai pasaulei, dodot savu siltumu, papildinot spēkus dvēselei, un tai ir iespēja kaut mazliet ilgāk uzturēties blakus mums materiālajā pasaulē. Tieši tāpēc kā papildinājums tiek atstāti arī cienasti – ēdiena enerģija (aromāts), degvīns, kurš izgarojot dod enerģiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!