Veļu laika rituāls

Ir cilvēki, kuri apraksta veļus kā miglas kamolus, kuri veļas pa zemes virsu vai miglainus siluetus. Katrā gadījumā ļoti daudzi no mums ir pieredzējuši savā dzīvē neizskaidrojamas lietas, kuras saistītas ar mirušo pasauli.

Kad mēs pieminam savus tuviniekus, pateicības un mīlestības enerģija tiek novirzīta pie viņu dvēselēm, dod spēku un atbalstu Viņā saulē. Pie tam šī enerģija tiek arī mūsu dzimtai. Sveces dedzinot, uguns enerģija ir tā, kura tiek cauri jebkurai pasaulei, dodot savu siltumu, papildinot spēkus dvēselei, un tai ir iespēja kaut mazliet ilgāk uzturēties blakus mums materiālajā pasaulē. Tieši tāpēc kā papildinājums tiek atstāti arī cienasti – ēdiena enerģija (aromāts), degvīns, kurš izgarojot dod enerģiju.

Tātad – uguns atvērs jebkurus vārtus; arī kapos, pieminot tuviniekus, tiek dedzinātas sveces. Pēc tam ir jāpasauc savi tuvinieki, senči, godinot dievību, kura atbild par Aizsauli, – Veļu māti. Šo rituālu var veikt arī kapos. Ārpus savas mājas vai, izbraucot no pilsētām, noliekot sveci un cienastu pie ozola. Atceries – nekādu plastmasas trauku, jo ar šādu attieksmi drīzāk aizskarsi, nekā saņemsi svētību. Mājās šo rituālu veikt nedrīkst.

Rituālam būs nepieciešama balta vaska svece (var būt vairākas sveces). Svecē jāievelk Veļu mātes zīme – krupītis. Ja vēlies pacienāt Aizsaulē aizgājušos tuviniekus, vari ieliet degvīnu un nogriezt tādu lielu rupjmaizes riku.

Noliec sveci (sveces) zemē, saliec cienastus, tikai tad aizdedzini sveces. Teksts jāizsaka četras reizes: "Šai tumšā stundā, veļu laikā, es godinu un noliecu savu galvu Veļu mātes priekšā. Paldies par tavu aizgādību par manu Aizsaulē aizgājušo senču, tuvinieku un asinsradinieku dvēselēm. Un esi taisnīga pret manu nolemto likteni un manu dzīvi. Pateicos tev! Gods un slava! Lai atveras Mūžības vārti un manu senču dvēseles ierodas šeit, lai es varētu tiem pateikties un pieminēt viņus savā aizlūgumā. Es esmu savas Dzimtas mantiniece(-nieks)! Es esmu asinis no jūsu asinīm, es esmu ķermenis no jūsu ķermeņa. Es esmu jūsu Dzimtas turpinātāja(-tājs). Manī ir jūsu asinis. Manī ir daļiņa no jūsu dvēseles. Mani asinsradinieki, senči mani! Tēvi un mātes mani! Vectēvi un vecvectēvi! Vecmātes un vecvecmātes!"

Ja tev ir kādi īpaši cilvēki, kurus vēlies pasaukt uz šo mielastu, nosauc to vārdus. Saviem vārdiem droši aprunājies ar sev tuvām dvēselēm, pēc tam turpini.

"Es aicinu jūs un veltu jums šo veļu laika cienastu. Es pateicos jums – katru reizi, kad man ir bijis grūti, esmu sajutusi(-tis) spēku pieplūdumu un saprotu, ka mani atbalsta mana Dzimta un viņas sargātāji. Katru reizi, kad man šķiet, ka es esmu noklīdusi(-is) no ceļa, kāda neredzama roka mani atbalsta un aizved pareizā virzienā – paldies Jums no visas sirds. Es zinu, ka daudzas labas lietas manā dzīvē notiek, pateicoties tam, ka esat savas Zemes dzīves darījuši svētīgus darbus – es lepojos ar jums. Es sekošu jūsu labajam piemēram.

Es lūdzu Dievam piedot tiem, kuri nav bijuši godprātīgi savās domās, taisnīgi savos darbos un nav izpildījusi viņiem uzlikto dzīves pienākumu. Apzināti vai neapzināti. Es lūdzu par viņiem – lai tiem ir iespēja izpirkt šos nodarījumus. Dod mums iespēju stiprināt savu Dzimtas koku un atjaunot tā enerģiju. Manu Senču Spēks – palīdziet man un pasargājiet mani un manu ģimeni. Aizklājiet mani ar necaursitamu vairogu. Dodiet spēkus iet uz priekšu, dodiet spēkus sasniegt savus mērķus! Virziet un vadiet manus soļus pa pareizo ceļu.

Lai šis cienasts vairo jūsu spēkus un enerģiju Aizsaulē! Dzimtas koks, stiprinies manī! Aizsargā un palīdzi! Mūžīga piemiņa jums! Svētīju jūs!"
Kad četras reizes teksts nolasīts – jāpateicas Veļu mātei: "Veļu mātei – gods, cieņa un pateicība! Ar dievu!" Paklanies. Cienastu un sveces atstāj degot. Otrā dienā traukus novāc.

Ja vēlies sastapt šā rituāla autori klātienē, dodies uz kontaktu konferenci "Dvēseles alķīmija" – Aija Trofimova tur lasīs lekciju par veselības krīžu karmiskajiem iemesliem.