<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@scorpkris'>Chris Buckwald</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Līdz ar rudens vienādībām (saulgriežiem) ir sācies laiks, ko senči dēvēja par veļu laiku, īpašu uzmanību pievēršot priekšteču godināšanai un saziņai ar Viņsauli un tās iemītniekiem. Šajā laikā robeža starp šo un Viņu Sauli kļūst plāna, plāniņa, un ir tikai vietā aizdomāties par to, ka “šai zemē, šai saulē viesiem vien padzīvoju”...

Tas, kas šo visu padara sarežģītu, ir mūžīgais jautājums – kā gan ir tur, tajā Viņsaulē? Vai tāda maz eksistē? Mazdrusciņ par to var pastāstīt cilvēki, kuriem bijusi klīniskā nāve. Par to vietnē "Wakeup-world" raksta Stīvs Teilors.

Transformācija caur miršanu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit