Ne dārgi, ne sarežģīti. Jarina Perepeļica par veselīgu uzturu un bezgrēka našķiem

Mīļākā spēļlietiņa – glancēti žurnāli

Bērnībā Jarina nesapņoja ne par pavāra, ne par rakstnieka darbu. Toties viņai ļoti patika skaistas bildītes. "Mana mīļākā rotaļlieta bija glancētie sieviešu žurnāli, kas padomju gados bija prātam neaptverams deficīts. Manam vectētiņam kā ģenerālmajoram bija iespēja braukt uz ārzemēm, no kurienes viņš veda ekskluzīvas lietas – plīša rotaļlietas, šokolādes batoniņus, apģērbu, kāda citiem nebija, un žurnālus. No visa tā mani visvairāk interesēja tieši glancētie žurnāli," stāsta Jarina.
Ko parasti bērni dara ar papīru? Ņurca, plēš vai vienkārši nomet malā. "Pieaugušajiem par lielu pārsteigumu es akurāti šķirstīju biezos modes pasaules ceļvežus un ar to aizrāvos uz ilgu laiku."

Tolaik gan neviens pat iedomāties nevarēja, ka kaut kad nākotnē Jarina strādās dažādos izdevumos, tostarp arī kā galvenā redaktore. Pedagogi gan jau no piektās klases meiteni bija ierindojuši "žurnālistos un redaktoros" – viņa sacerēja dzejoļus un stāstus, ko ilustrēja ar saviem zīmējumiem un fotogrāfijām.

Jarina mācījās Rīgā, ukraiņu skolā, kam viņas attīstībā bija būtiska loma. "No pirmās klases vairākus priekšmetus mācījāmies valsts valodā. Deviņdesmito gadu sākumā direktora lēmums par labu bilingvālās izglītības formātam bija samērā revolucionārs, toties progresīvs. Ukraiņu bērniem, kas latviešu valodā nesaprata ne vārda, pēkšņi šajā mēlē bija jāapgūst matemātika un dabas mācība. Nopietni? Tomēr, beidzot skolu, nācās atzīt – tas bija labākais, kas ar mums varēja notikt. Tas, ka brīvi pārvaldu valodu gan rakstos, gan mutvārdos, profesionālajā darbībā ļauj neierobežot sevi un brīvi paust domas ukrainiski, krieviski un latviski."