Vēl 2013. gadā iniciatīvu par to, ka mācību priekšmets "Veselības mācība" ar 2015./2016. mācību gadu varētu būt obligāts, valdība noraidīja. Tā vietā tēmas, kas skar bērnu seksuālo un reproduktīvo veselību, šobrīd integrētas sociālo zinību mācību programmā, veltot tam vien trīs mācību stundas gadā. Valsts izglītības satura centra (VISC) publiski pieejamos dokumentos atrodama arī sociālo zinību mācību programma 1.–9. klasei. Par seksuālo un reproduktīvo veselību sociālo zinību stundās runā vien 7. klasē, veltot tam līdz trim mācību stundām. Tātad bērns oficiāli mācību stundās ar skolotāju runāt par privātuma robežām sociālajos tīklos, kas skar kailfoto publicēšanu, var vien 13 gadu vecumā. Atsevišķi par tikumību sāk runāt jau sākumskolā ētikas mācību stundās 2. klasē, taču visi portāla "Cālis" uzrunātie speciālisti uzskata, ka tas ir krietni par maz un par vēlu.
Liela daļa atbildības savu bērnu izglītošanā par to, kas ir un kas nav pieņemami sociālo tīklu laikmetā, jāuzņemas tieši vecākiem. Citkārt, ja skolām ir sadarbība ar organizāciju "Papardes zieds", izglītojošo pasākumu ietvaros bērni un jaunieši var uzzināt par seksuālo un reproduktīvo veselību. Savukārt Latvijas Drošāka interneta centrs ("Drošsinternets.lv") izglīto bērnus, jauniešus un skolotājus, kā arī vecākus par interneta satura drošības jomu, taču uzrunātie organizāciju pārstāvji ir vienisprātis, ka ar to ir par maz.
Jārunā vēl tad, kad bērns nav ticis pie sava telefona
"Papardes zieda" vadītāja Iveta Ķelle sarunā ir tieša un uzreiz atklāj, ka, sadarbojoties ar skolām, organizācijas redzeslokā ir nonākusi informācija, ka bērni jau 2. klasē privātajos klases "Whatsapp" čatos izsūta fotogrāfijas ar atkailinātām ķermeņa daļām. Kā šādu bērna, kurš vēl nebūt nav pirmstīņa vecumā, uzvedību skaidrot?
"Mans skaidrojums būs pavisam vienkāršs – bērni ir mūsu, pieaugušo, attieksmju, attiecību, mūsu rīcības spogulis. Mēs šobrīd pieaugušajiem domātajos saziņas rīkos – sociālajos tīklos, filmās, reklāmās, žurnālos, tīmekļa vietnēs – redzam kailumu. Tas, kas varbūt pirms 20 gadiem tika uzlūkots kā nekrietns – cilvēki pat nevarēja iedomāties kaut ko tādu publicēt, attiecīgi ģērbties –, šodien ir tapis par normu mūsu, pieaugušo, pasaulē," atklāta ir "Papardes zieda" vadītāja, piebilstot, ka, vecākiem nepievēršot īpašu uzmanību un nerunājot par šiem jautājumiem ar bērnu, atvase ar mātes pienu uzsūks sevī to, ka tāda ir pasaule, kurā dzīvojam, un kailums, nepiedienīgums un neadekvātu vārdu izvēle nav nekas īpašs. "Ja bērnam nav izveidota un vecāki nav strādājuši pie šīs iekšējās robežas, kāpēc ko drīkst un ko nē, bērns rīkojas tāpat kā pieaugušie."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv