Bērnu audzināšana ir nenoliedzami aktuāls jautājums jebkurā laikā, taču īpaši aktuāli tas ir kļuvis šobrīd, kad tiek apzināta lielā digitālo tehnoloģiju klātbūtne mūsu ikdienā, tādējādi liekot domāt arī par to, kā tās ietekmē bērnu audzināšanu un savstarpējās vecāku un bērnu attiecības. Par digitālās kultūras vietu bērnu audzināšanā zinātniskajos pētījumos balstītās pārdomās dalās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja Zanda Rubene.
Digitālālās tehnoloģijas nenoliedzami ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu sabiedrībā, un, kā uzskata Zanda Rubene, īpaši aktuāls un šķietami neatrisināts ir jautājums par digitālo tehnoloģiju vietu ģimenes attiecībās, īpaši bērnu un vecāku attiecībās. Kā apliecina vairāki starptautiski pētījumi, šobrīd vecāku un bērnu attiecībās vērojams tāds kā mulsuma periods – digitālā kultūra pieprasa jaunus pedagoģiskus nosacījumus, tā radījusi vēl nebijušus sociālus fenomenus, kā rezultātā vecākiem ir nepietiekamas zināšanas un pieredze par bērnu audzināšanu saistībā ar digitālo jomu. Vecāki īsti nezina un nav pārliecināti par to, kā bērnus audzināt savukārt bērni bieži vien, dzīvojot digitālajā kultūrā, nesaprot vecāku vēlmes un vērtības, kuras vecāki tiem mēģina ieaudzināt.
Digitālajā kultūrā neeksistē sociālie paradumi, kuri vēsturiski veidojušies ģimenē. Šobrīd gan bērniem, gan vecākiem sociālie paradumi ir attīstījušies tādā kā pašplūsmā, pārmērīgi nereflektējot par tehnoloģiju lomu vecāku komunikācijā ar bērniem. Zanda Rubene uzsver, ka aktīvo komunikāciju vecāku un bērnu starpā joprojām vajadzētu uzskatīt par būtisku, tāpat kā vecāku iesaisti bērnu audzināšanā, neskatoties uz tehnoloģiju klātbūtni. Vecākiem nevar pārmest mulsinošo iesaisti bērnu audzināšanā attiecībā pret digitālajām tehnoloģijām, jo iepriekš nav bijusi šāda pieredze. Taču lielākā problēma, kā uzskata Rubene, ir veids, kādā digitālās tehnoloģijas tiek izmantotas – nepadomājot par to, kam tās patiesībā paredzētas un kāds ir to īstais izmantošanas mērķis, īpaši, ja runa ir par bērnu audzināšanu. Kā rāda dažādi starptautiski pētījumi, "offline" komunikācija starp vecākiem un bērniem joprojām notiek gana aktīvi, un tas ir labi, taču "online" jomai uzmanība netiek pievērsta, tā nekādā mēra netiek ne kontrolēta, ne ierobežota. Līdz šim saistībā ar digitālajām tehnoloģijām, nav vērojama vecāku mērķtiecīga audzināšana attiecībā pret digitālajām tehnoloģijām. Tas ir radījis situāciju, kad digitālās tehnoloģijas izmanto visi – gan vecāki, gan bērni, bet neviens nezina, ar kādu mērķi tas tiek darīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
